Vasaras sākums Latvijā bija atnācis ar lielu karstumu. Dubulta deva karstuma tika Latvijas politiķiem, kurus nu jau otrajā termiņā nepārvēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers izlēma aizsūtīt pāragrā "pensijā" (ja valsts pilsoņi referendumā akceptēs Zatlera izvēli). Pēdējās nedēļās vairāk nekā jebkad iepriekš esam dzirdējuši divus vārdus – „oligarhi" un „Soross" – ar visiem to atvasinājumiem.
Jau kopš 1998. gada pirms katrām Saeimas vēlēšanām vismaz viena politiskā partija, kā likums – jaunradīta, skaļi piebļāva publisko telpu ar lozungu „cīnīsimies pret oligarhiem". Dīvainā kārtā bļāvēji bija tie, kurus pašus tagad pieņemts uzskatīt par Latvijas oligarhiem, – Ainārs Šlesers un Andris Šķēle. Atminos, kā Šlesers, vēl politikā „zaļš gurķis" būdams, bet jau ekonomikas ministra amatu ieņemot, Latvijas televīzijā diskusiju raidījumā izcīnīja vārdu divkaujas ar valdības vadītāju Vili Krištopanu, pārmetot tam iešanu oligarha Aivara Lemberga pavadā. Brīvdomība tolaik viņam maksāja amatu. 12 gadu vēlāk Šlesers pats tiek ierindots ievērojamāko Latvijas oligarhu trijotnē. Arī Tautas partija politikā ienāca ar saukļiem, kas bija vērsti pret oligarhiem – „Latvijas ceļš" sakabē ar Aivaru Lembergu. Kad dažu gadu laikā paši oligarhu apkarotāji bija pārvērtušies par oligarhiem, nāca jauns pretoligarhu vilnis, šoreiz apvienojumā ar vēl vienu tā laika apkarojamo lietu modes kliedzienu – korupciju. Uz skatuves uznāca „Jaunais laiks". Saukļi līdzīgi iepriekšējiem, tikai vēl kareivīgāki, un bultas tika izšautas visos virzienos (tas gan JL netraucēja uzreiz pēc iekļūšanas Saeimā dibināt tuvu draudzību ar tiem, kurus pirms brīža grasījās apkarot). Atsevišķs stāsts ir par pašu Aivaru Lembergu, kam jau izsenis dzīvot nav ļāvis cilvēks ar uzvārdu Soross. Pēdējos gados „Sorosa mānija" ir vērsusies plašumā, un par Džordža Sorosa līdzskrējēju jeb sorosoīdu tiek dēvēts ikviens, kas nepiekrīt ZZS un Lembergam, dažreiz arī apvienības „Par labu Latviju" viedoklim. Ilgus gadus Latvijas politikā vienīgais ārējais ienaidnieks un neizsmeļamas politiskās cīņas avots ir bijusi Krievijas spalvainā roka, taču arvien nopietnāka loma tiek atvēlēta otram valsts ārējam ienaidniekam – miljardierim, valūtu un valstu ekonomiku grāvējam, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierim Džordžam Sorosam, kas kaut kad pagājušā gadsimta 90. gadu viducī pat paviesojās Latvijā. Var tikai minēt, cik nopietni nolūki 80 gadu vecajam Sorosam ir pret Latviju, taču Aivara Lemberga pasaulē otra bīstamāka cilvēka nav. Pretējā gadījumā viņš nepirktu raidlaiku LNT un nesistu trauksmes zvanu sev draudzīgajos plašsaziņas līdzekļos. Sorosa desants acīmredzot vispirms izsēdīsies Ventspilī un Puzes mežos un, izmantojot to kā atbalsta punktu, pārņems varu Latvijā.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 22.06.2011.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS