„Jānīts nāca pār gadskārtu"… tā dziedam tautas dziesmā. Kāds tad ir Jānis, ko gaidām – stalts, baltā zirgā, nāk apraudzīt, kādi mēs esam – cik krietni, kā esam savus darbus apdarījuši, vai gana labi.
Zemniekiem Jāņi ir atskaites punkts – kaut kam jābūt paveiktam, ja esam pietiekami čakli. Bet svarīgi ir ne tikai tie darbi, ko padarām ar savām rokām. Jānis nāk pārbaudīt, kādi esam mēs paši. Vai satiekam ar saviem kaimiņiem? Vai mums rūp citu cilvēku dzīve un vajadzības? Ar kādām acīm skatāmies uz dzīvi, vai redzam tikai nedienas un krīzi, vai priecājamies par brīnišķīgo Dieva pasauli, kas patlaban zaļo un zied, par saviem tuvākajiem, par svešiniekiem, ko sastopam, par visām žēlastībām, ko saņemam. Ziedi smaržo, augdami kā labā, tā sliktā zemē, putni dzied, neraizējoties par rītdienu. Bija kāds vīrs, kuram nemaz nerūpēja lietas, ar ko tik ļoti esam nodarbināti mēs.
Jānis Kristītājs, sagatavojot Kristus atnākšanu, rīkojās pavisam dīvaini – aizgāja tuksnesī, atteicās no pārtikas, ko ēda pārējie tautieši, un sāka runāt nedzirdētas lietas: „Sataisiet Tam Kungam ceļu…" Tautai, kas katru nedēļu pielūdza Dievu, maksāja templim desmito tiesu, ievēroja baušļus, tam vajadzēja izklausīties dīvaini. Bet tomēr tikai retais uzdeva jautājumu, ko šis dīvainais cilvēks no mums vēlas. Pie Jāņa tuksnesī izgāja viss apgabals. Ne pastāstīt, ko labu izdarījuši, bet lai atgrieztos un nožēlotu grēkus. Jāņa iespaidā viņi sāka savu dzīvi saredzēt savādāk. (Arī šodien pie Dieva nāk ne labie cilvēki, bet apžēlotie grēcinieki.) Un arī tādi cilvēki, par kuriem pārējie bija ļoti sliktās domās (ne politiķi) – muitnieki un karavīri saņēma no Jāņa iepriecinošus vārdus: „Neaplaupiet nevienu un neizspiediet nevienam naudu, un esiet mierā ar savu algu."
Izrādās, tik maz vajadzīgs Dieva valstības sagatavošanai. Esiet mierā ar savu algu. Varbūt vispār jābūt vairāk mierā. Varbūt galvenajam neapmierinātības cēlonim vajadzētu būt neskaidrībai un grēkam mūsu sirdī? Tad varētu izmainīt arī ārējās lietas. Jānis mūs aicina pievērsties savam iekšējam cilvēkam un sākt skatīties citām acīm uz sevi un pasauli. Varbūt es neesmu tik ļoti labs, ka man nevajadzētu atgriezties, un varbūt pasaule nav tik ļoti slikta, kā man liekas? (Citāti no Lūkas evaņģēlija)
Autors: VALDIS STRAZDIŅŠ,
Ļaudonas un Tirzas ev. luter. draudžu mācītājs