Noslēgusies arī parakstu vākšana par apturētajiem sociālo pabalstu likumiem, kad lielākā aktivitāte, līdzīgi kā parakstu vākšanā par Satversmes grozījumiem, bija novērojama pēdējās dienās. Viedokli, vai nav jāsamazina parakstu vākšanas ilgums no 30 dienām uz mazāku laiku, lūdzu izteikt Varakļānu novada domes priekšsēdētāju Modru Vilkaušu un Sarkaņu pagasta pārvaldes vadītāju Andri Simtnieku.
Var samazināt
– Parakstu vākšanas dienu skaitu noteikti var samazināt gan tāpēc, ka tas ļautu ietaupīt līdzekļus, gan arī tāpēc, ka tas nemazinātu iespēju parakstīties tiem, kas to vēlētos. Parasti jau ir tā – jo ilgāks termiņš, jo cilvēks ilgāk domā, uzskatot, ka gan jau pagūs paust savu atbalstu. Tieši tāpēc šādus procesus vajadzētu padarīt īsākus. Pilnīgi pietiktu ar divām nedēļām vai pat desmit dienām, – uzsver Modra Vilkauša. – Turklāt, kā rada šāgada pieredze, nepieciešamais parakstu skaits referendumam netika savākts. Attiecībā uz Satversmes grozījumiem es gan domāju, ka parakstu skaits varētu tikt savākts, bet par apturētajiem sociālo pabalstu likumiem biju diezgan pārliecināta, ka tie negūs nepieciešamo atbalstu, jo, piemēram, maternitātes un paternitātes pabalstu noteiktie „griesti" – Ls 350 – skar salīdzinoši nelielu, pie tam turīgāko sabiedrības daļu. Šādi „griesti" savā ziņā ir pat vajadzīgi, lai liegtu iespēju, apzināti paaugstinot ienākumus salīdzinoši neilgu laiku pirms bērna piedzimšanas un samaksājot sociālo nodokli, nesamērīgi to palielināt.
Vairāk jāskaidro
– Līdzīga situācija, ka vēlētāju aktivitāte palielinājās, tuvojoties parakstu vākšanas beigām, bija novērojama arī pie mums, Sarkaņu pagastā. Iespējams, parakstu vākšanas laiku patiešām varētu arī samazināt. Domāju, ka, lai katrs varētu izdarīt savu izvēli, varētu pietikt arī ar desmit dienām. Tas gan samazinātu izdevumus, gan arī cilvēki vairāk koncentrētos, – līdzīgu viedokli pauž arī Andris Simtnieks. – Protams, ar nosacījumu, ja ierosinātos jautājumus to iesniedzēji plašāk skaidrotu tautai jau pirms parakstu vākšanas uzsākšanas, nevis kā šajā parakstu vākšanas laikā, kad informācija vispār bija ļoti minimāla un liela daļa pat īsti nesaprata, par ko ir jāparakstās, sevišķi attiecībā uz apturētajiem sociālo pabalstu likumiem. Arī par valodu daļa bija izbrīnīta, kāpēc notiek tāda parakstu vākšana, ja latviešu valodai kā vienīgajai ir jau noteikts valsts valodas statuss. Liela daļa parakstījās, aizstāvot latviešu valodu un īpaši neiedziļinoties ierosināto Satversmes grozījumu būtībā.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA