Nū-ū, vecīt! Tu gan laid. Kas tas tev par sauso lietu? Tā droši vien izsauksies ne viens vien, ieraudzījis rakstīto. Bet es palieku pie sava, jo laikziņi gan radio, gan televīzijā katrās ziņās piesauc nelielu līšanu arī Vidzemē. Tā kā šāda informācija skan jau otro nedēļu, bet mūspusē pat tie īslaicīgie lietiņi nav parādījušies, iznāk, ka sausais lietus vien ir. Kad šo tirādi nodrukāja, aiz loga sāka šalkt. Viens mākonis bija sadusmojies par apsaukāšanos.
Bet, pārejot pie vēstures, aizvadītā nedēļa, un konkrēti 14. jūnijs, aizritēja zem skarbu atmiņu zīmes. Piemiņas vietās, arī Madonā pie Šķeltā akmens, pulcējās pirms septiņdesmit gadiem no tautas loka izrautie un visnežēlīgākajā veidā sarkanā monstra svešumā aizvestie. Tie, kas izturējuši un atgriezušies. Bet brīvi palikušie soli zem dižā ozola, gribot vai ne, vedināja uz skumjām pārdomām. Viņu rindas kļūst retākas gadu no gada, un vienlaicīgi, ja neskaita plašākus pasākumus Rīgā un vēl citviet, sabiedrības līdzdalība, vēsturiskā ieinteresētība manāmi noplakusi. Vai slikti vēsturi māca un slikti to mācāmies. Vai vēl ļaunāk – tas bija tik sen un kuru nekādā veidā nav skāris personiski – radnieciski, dziļa vienaldzība tam visam pāri. Bet vēsture laikā vienaldzībai nepiedod.
Toties mūsdienu norisēs galvaspilsētā ilgās pūles šonedēļ vainagojās panākumiem –
KNĀBIM nocirta knābi likuma vārdā. Ja ticēt ziņām pasaulē, ka Latvija šobrīd ir viena no korumpētākajām valstīm ES, nevilšus jāsāk domāt, ka tas KNĀBIS vispār ir kaut kam lielākam un stiprākam nu absolūti nevēlams iestādījums…, jo no pašas tā iedibināšanas tur jezgas vien ir.
Bet pēc Saeimas atlaišanas pasludināšanas partiju blicēs rūkoņa un dūkoņa iet vaļā pilnā sparā. Tur skaita un rēķina nākotnes plusus un mīnusus, jo maiss jau būs priekšā, jādomā tikai, kā atkal tikt iekšā. „Vienotība" ne visai spožās nākotnes izredzēs uz iekļūšanu šai maisā atpakaļ cer, mēģinot par karognesēju nolīgt uz to brīdi jau bijušo Valsts prezidentu Zatleru. Būs tā vai citādi, to rādīs laiks, jo varas kabineti jau tukši nepaliks.
Ne tikai mana, bet visu to jauniešu, kas šajā nedēļā absolvē mūsu vidējās mācību iestādes, viņu vecāku un vecvecāku vēlme ir, lai valsti reiz sāktu vadīt sakarīgi ļaudis un beigtos arī jaunatnes piespiedu brīvprātīgā emigrācija.
Autors: OĻĢERTS SKUJA