– Īstenībā tēvs man gribēja likt vārdu Jānis, bet, tā kā esmu dzimis Krievijā un Jānis krieviski galīgi neskan, nosauca mani par Viktoru, kas ir bezmaz vai starptautisks vārds, – sarunas iesākumā atklāj kalsnavietis VIKTORS ŪDRIS.
– Tēvs 20 gadu vecumā, mācoties poligrāfijas tehnikumā Rīgā, pēc kursabiedrenes lūguma uztaisīja linogriezumā uzsaukumu. Čeka kaut kādā veidā to atklāja, un tēvs tika notiesāts par dzimtenes nodevību un proklamāciju kaisīšanu ar 7 gadiem katorgā un mūža izsūtījumu. Latvijā atgriezāmies 1956. gadā, ar nosacījumu, ka nedrīkst dzīvot Rīgā vai citās lielajās pilsētās. Man toreiz bija pusotrs gadiņš.
„Pateicoties" šīm biogrāfijas lappusēm, nevarēju piepildīt savu sapni mācīties Ļeņingradas Augstākajā jūrskolā. Augstāko izglītību tomēr ieguvu, beidzu Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultāti. Esmu strādājis 10. ceļu būvniecības pārvaldē, MPS „Kalsnava", tad mežizstrādes brigādē, beidzamajos gados atkal atgriezies profesijā – strādāju „Aiviekstes energobūvniekā". Šobrīd Litenē būvējam koģenerācijas staciju.
Viktora Ūdra vārds cītīgākajiem „Stara" lasītājiem nebūs svešs. Ne reizi vien esam rakstījuši par viņa organizētajiem makšķerēšanas mačiem un pļaušanas sacensībām. – Aizraušanos man ir daudz. Jaunībā sāku ar makšķerēšanu, un tā tas turpinās līdz pat šai dienai gan ziemā, gan vasarā, gan ar spiningu. Dzīvojot Sauleskalnā, 6 gadus nodarbojos ar motosportu. Izcīnīju pat rajona čempiona nosaukumu, piedalījos republikas čempionātā. Savulaik esmu nodarbojies arī ar skijoringu. Gadiem ejot, ir palikusi makšķerēšana un medības. Pats organizēju sacensības, jau 10 gadu braucam arī uz republikas zemledus makšķerēšanas mačiem. Var teikt, ka labākie panākumi mūsu komandai ir, pateicoties manam jaunākajam dēlam Ingaram.
Vispār par bērniem varu teikt tikai to labāko – vecākie bērni jau nodibinājuši savas ģimenes, pie mums ar Rudīti dzīvo tikai Ingars. Vecākā meita Evija ir kļuvusi par rīdzinieci. Starp citu, tieši šonedēļ viņa saņem diplomu par maģistra grādu teoloģijā. Oskars dzīvo Madonā, Linda – Kalsnavā. Šobrīd man jau ir divi mazbērni – Toms, kam 21. jūnijā paliks 10 gadu, un topošais pirmklasnieks Raivo. Bet uz rudeni mazbērnu pulciņš vēl palielināsies, – smaidot atklāj Viktors.
Kad ierunājos par to, ka mūžā viskautko ir nācies pārdzīvot un tas nav bijis no vieglākajiem, Viktors atteic, ka viss jau esot kārtībā, galvenais, ka ir darbs. Svarīgi arī, lai bērniem, ģimenei klātos labi. Lai labu draugu netrūktu. Runājot par draugiem, Viktors stāsta, ka izveidojusies jauka tradīcija svinēt vārda un dzimšanas dienas kopā ar bijušajiem darbabiedriem no mežizstrādes laikiem. – Cenšamies sanākt kopā un atcerēties jaunību, – ar smaidu piebilst Viktors.
Autore: BAIBA MIGLONE
AGRA VECKALNIŅA foto