Karstums un politika, šķiet, ir šābrīža populārākie temati, kā arī viens otru papildina – cik liela svelme valda ārā, tikpat nokaitēta ir atmosfēra uz politiskās skatuves.
Vēl pagājušās nedēļas nogalē Latviju pāršalca sašutums par tā dēvētā „oligarhu ielikteņa" jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa ievēlēšanu šajā amatā. Valda Zatlera pirmo dienu skandāli par aplokšņu ņemšanu, kā arī tas, ka viņš nebija tautai tā īsti vēl pazīstams vai cienīts, ir nieks, ja paskatās uz atrastajiem „skeletiem" jaunā prezidenta Bērziņa skapī – viena no lielākajām pensijām valstī (virs 4000 latiem mēnesī), piederoši nepilni 40 nekustamie īpašumi, izskanējusī informācija, ka Bērziņu ģimene, iespējams, nelietderīgi izlietojusi ES naudu, ceļa līdz iegūtajai bagātībai nodēvēšana par kampšanas procesu. Tiesa, prezidenta finansiālajam nodrošinājumam nevar būt gandrīz nekāda iespaida uz viņa darbu, jo prezidents tieši nedarbojas ar sociālajiem jautājumiem. Taču tik apšaubāms iespaids, kāds radies valsts iedzīvotājiem par Bērziņa finansiālajiem darījumiem, nestiprina valsts kā godprātīgi pārvaldītas republikas tēlu. Sevišķi šobrīd, kad tauta izrādījusi vēlmi atbildību prasīt nevis no dažreiz par abstraktu kļuvušā kopuma „Saeima" vai „politiķiem", bet gan konkrētiem vaininiekiem, kas izmantojuši savu politisko un valsts administratīvo varu personiskā labuma gūšanā. Tā, trešdien rīkotā akcija „Oligarhu kapusvētki" jau izpelnījusies pozitīvas atsauksmes. Kā viens no akcijas plusiem tiek minēts, ka, lai gan dalībnieku skaits bija mērāms tūkstošos, neizveidojās anonīms pūlis, kas met bruģakmeņus un izkliedz bezmērķīgu naidu. Akcijas laikā gan sabiedrībā populāri cilvēki, gan vienkāršā tauta izteica neapmierinātību ar par trim oligarhiem dēvēto politiķu – Aivara Lemberga, Andra Šķēles un Aināra Šlesera – darbību, tika pausti arī konkrēti mērķi, lai oligarhu varu Latvijā vairs neatbalstītu. Piemēram, Baiba Sipeniece-Gavare un Valters Krauze atteikušies vadīt Jūras svētku pasākumus Ventspilī, kamēr tur valdīšot „mazais barons". Par šo apņemšanos līdzīgi kā par pašu pasākumu varētu teikt „Suņi rej, bet karavāna iet tālāk", taču izskanējis secinājums, ka šāda akcija atklāja latviešu vēlmi attīrīt politiķu rindas no tiem, kas labumu gūst, izmantojot sev piederošos ievērojamos finanšu līdzekļus, politisko varu un plašsaziņas līdzekļus. Tāpat gan politologi, gan atsevišķi iedzīvotāji televīzijas sižetos novērojuši, ka kopējais noskaņojums deputātu rindās ir nervozāks. Kā nu ne – tauta pierādījusi, ka spēj ātri un lielā skaitā „iedegties" par kādu ideju, kā arī ar šo akciju izteikusi taustāmāku atbalstu Valda Zatlera ierosmei atlaist Saeimu.
Autore: LAURA VOITIŅA