Pēc Kunga Kristus augšāmcelšanās Viņa mācekļi dzīvoja pastāvīgā svētku un prieka izjūtā.
Viņš tiem parādījās pa vienam vai visiem reizē. Mācekļu acu priekšā Kungs pacēlās debesīs, kā apliecinot, ka Viņš aizgāja pie Dieva Tēva tāpat, kā pasaules pēdējā dienā Viņš atkal atnāks uz zemes. Uz laiku atvadoties, Viņš tiem solīja sūtīt iepriecinātāju – Svēto Garu, kas iziet no Dieva Tēva. Mācekļi vēl nesaprata, ko tas nozīmē, tomēr ticēja, ka viss notiks pēc Tā Kunga vārda.
Mācekļi ik dienas vienprātīgi sapulcējās kāda nama goda istabā Ciānas kalnā Jeruzalemē kopīgām lūgšanām un Svēto Rakstu lasīšanai, sirdīs gluži kā pavarda uguni saglabājot svētīgo Kristus augšāmcelšanās notikuma noskaņojumu. Tā iesākās pirmā kristiešu draudze. Netālu no Ciānas kalna nama atradās arī Kristus mīļā mācekļa Jāņa Teologa nams, kurā dzīvoja Kunga Māte – Jaunava Marija. Mācekļi pulcējās ap viņu, un viņas klātbūtne sniedza mierinājumu un iepriecu visiem ticīgajiem.
Autors: MIHAILS ARŠVILA,
Mārcienas pareizticīgo baznīcas priesteris