Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

Aktuālākie sociālie jautājumi

Redakcija

Autors • 30.05.2011.

Aktuālākie sociālie jautājumi
Burtu lielums

Pagājušajā ceturtdienā uz tikšanos ar labklājības ministri Ilonu Jurševsku Labklājības ministrijā (LM) bija aicināti reģionālo plašsaziņas līdzekļu, arī laikraksta „Stars", žurnālisti, lai informētu par aktuālo sociālajā jomā.

Vēl līdz 16. jūnijam norisinās parakstu vākšana par Valsts prezidenta apturēto Saeimā pieņemto triju sociālo pabalstu likumu („Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam", „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" un „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam") grozījumu publicēšanu. Ja likumā noteiktais vēlētāju parakstu skaits parakstīšanās laikā netiks savākts, Valsts prezidents izsludinās Saeimas pieņemtos likumus un tie stāsies spēkā, paredzot, ka pabalstu griesti tiks piemēroti papildus vēl divus gadus, nevis līdz šā gada beigām, kā šobrīd noteikts likumos. Saeimā pieņemto pabalstu likumu grozījumiem būtu jāstājas spēkā šā gada 1. jūlijā.

Loģiskākā no alternatīvām

Labklājības ministre Ilona Jurševska skaidroja, ko tieši paredzētu Saeimā pieņemtie likumu grozījumi: – Valdība lēma par diviem gadiem – līdz 2014. gada beigām – pagarināt sociālo griestu ierobežošanu. Šie ierobežojumi skar sociālās apdrošināšanas pabalstus: maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības un bezdarbnieka pabalstu. LM apzinās, ka jebkādu pabalstu ierobežošana negatīvi ietekmē nodokļu maksātāju uzticēšanos, pirmkārt, sociālās apdrošināšanas sistēmai, kā arī valstij, jo, ja iedzīvotāji maksā nodokļus, viņi pretī sagaida kvalitatīvu sociālo pakalpojumu. Ja sociālo pabalstu griesti tiek atcelti 2012. gada beigās, kā iepriekš bija paredzēts, 2013. un 2014. gadā kopā speciālajam budžetam papildus jāmeklē vairāk nekā 50 miljoni latu. Šo summu sastādītu pabalstu daļa, kas šobrīd tiek ierobežota. Jāatgādina, ka ierobežojumi lielākā mērā attieksies uz iedzīvotājiem, kuriem ir salīdzinoši lielākas algas. Runājot par vecāku pabalstu, ierobežojumi būs spēkā tiem pabalsta saņēmējiem, kuru bruto alga (pirms nodokļu nomaksas) mēnesī ir no 501 līdz 3000 latiem. Savukārt maternitātes un paternitātes pabalstiem ierobežojumi sākas no 432 līdz 3000 latiem. Bezdarbnieka pabalstu izmaiņas skar, ja bruto alga bijusi no 610 līdz 3000 latiem mēnesī.

Ministre atzina, ka, izvērtējot alternatīvas, kādā veidā speciālajā budžetā rast vairāk nekā 50 miljonus latu, šī bijusi visloģiskākā. Ja netiek „aiztikti" sociālās apdrošināšanas pabalsti, jāmeklē citi varianti – vai nu jāsamazina pensijas, vai jāceļ sociālā nodokļa likme. Pensiju samazināšanu nevar uztvert kā vērā ņemamu alternatīvu, apzinoties, kāda ir vidējā pensija Latvijā. Savukārt sociālā nodokļa likme gada sākumā jau tikusi pacelta no 9% līdz 11%, tāpēc ka tādējādi nosacīti tika rasts segums vecāku pabalstiem. Ilona Jurševska skaidroja: – Ja apsvērtu domu vēlreiz pacelt likmi, tas skartu visus nodokļu maksātājus. Tādējādi pabalstu griestu ierobežošana salīdzinājumā ir ekonomiski visizdevīgākais un loģiskākais variants šajā brīdī, kas īstermiņā varētu sabalansēt speciālā budžeta ieņēmumus ar izdevumiem. Visā situācijā labā ziņa ir tā, ka termiņš, 2014. gada 31. decembris, līdz kuram ierobežojumi ir spēkā, nav kā iecirsts akmenī. LM divreiz gadā pārskata budžetu un var ierosināt šos griestus atcelt ātrāk, ja situācija stabilizējusies – ja veiksmīgi izejam no ēnu ekonomikas un strādājošie vairāk sāk maksāt nodokļus vai palielinās algas un tamlīdzīgi.

Pabalstu ierobežojumi attieksies uz aptuveni 21% jeb 16 tūkstošiem pabalstu saņēmēju. Tiklīdz sākās parakstu vākšana, publiskajā telpā no atsevišķiem deputātiem izskanējusi informācija, ka LM izplata nepatiesus aprēķinus – īstenībā grozījumi attiektos uz aptuveni 200 tūkstošiem iedzīvotāju.

– Šāds kļūdains aprēķins radies tādēļ, ka valstī patiešām 200 tūkstoši nodokļu maksātāju saņem algas, kas potenciāli būtu virs noteiktajiem griestiem. Taču LM savus aprēķinus veic, katru gadu rūpīgi ņemot vērā dažādas makroekonomiskās prognozes, ko saņemam no Finanšu un Ekonomikas ministrijas, kā attīstīsies darba tirgus, cik daudz jaunu darbavietu radīsies, kā arī citus faktorus. Mēs vairāk runājam par vidējo skaitu, nevis 200 tūkstošiem – visu potenciālo pabalstu saņēmēju skaitu. Vai tad pēkšņi sāks dzimt trīs reizes vairāk bērnu katrā ģimenē, vai cilvēki saņems trīs reizes lielākas algas un tamlīdzīgi? – retoriski jautāja ministre.


Plašāk lasiet laikrakstā STARS 31.05.2011.

Autore: LAURA VOITIŅA

AUTORES foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px