– Vecākiem sākumā bijuši divi varianti – Raivis un Andris, bet jau līdz manai piedzimšanai vienojušies tomēr par Raivi, – sava vārda vēsturi atklāj vestēnietis RAIVIS JANKAVS.
– Katrā ziņā man pašam Raivis patīk labāk. It kā ne tik populārs vārds kā Andris, bet reizē arī ne tik ļoti rets. Māsas Daigas draugs, piemēram, arī ir Raivis. Bet brālis, ģimenes tradīcijas turpinot, tāpat kā tēvs ir Jānis. Es ģimenē esmu jaunākais.
Un, kā uzzinu sarunas gaitā, tradīcijām Jankavu ģimenē ir liels spēks. – Gan mamma, gan tētis ir diplomēti mežsaimnieki, līdz ar to man mežs, daba patīk jau no mazotnes – skaisti! Arī medības. Man laikam bija gadi septiņi, kad pirmoreiz devos tēvam līdzi uz medībām, arī ikdienā līdz ar tēti pa mežu dzīvojos (mamma tolaik gan mežā vairs nestrādāja). Tādēļ arī pēc vidusskolas ceļš bija zināms – izmācījos par mežsargu Jelgavā, Lauksaimniecības universitātē, un kopš 2003. gada strādāju savā profesijā. Starp citu, arī brālis šogad gatavojas absolvēt augstskolu. Arī būs mežinieks. Tā ka esam īsta mežsargu dinastija, – ar smaidu atzīst Raivis. – Mana apgaita ir Bērzaunes pagastā, sākuma gados – Kalsnavā. Šobrīd kolēģa slimības laikā aizvietoju arī mežsargu Vestienas apgaitā. Darbs man ļoti patīk. Protams, specifika, gadiem ejot, nedaudz mainās. Apgaitas kļuvušas lielākas. Agrāk cilvēki varbūt vairāk savus mežus taupīja, tagad daudziem tas ir vienīgais ienākuma avots un reizē – izdzīvošanas jautājums. Tomēr prieks, ka tiek domāts arī par nākotni, atjaunotas mežaudzes. Arī pats brīvajā laikā, cik nu sanāk, kopju tēvam piederošo mežu. Darba jau nekad netrūkst, it īpaši laukos. Dzīvojam skaistā vietā vectēva mājās – Vestienas „Jānīšos" – pie Vesetas, netālu no Kāla ezera. Līdz ar to arī makšķerēšana, tāpat kā medības ir mans hobijs. Ar zvejošanu gan vairāk nodarbojos ziemā. Tad var netraucēti pasēdēt, reizē par dzīvi padomāt. Vasarā vienkārši nesanāk laika, cilvēki aktīvāk darbojas pa saviem meža īpašumiem. Bez tam esmu arī iesaistījies biedrībā „Kāla ezera padome", beidzu speciālus kursus, nokārtoju eksāmenus un esmu sabiedriskais vides inspektors. Arī tas prasa laiku.
Klausoties Raivja stāstītajā, tajā, ar kādu sirsnību viņš runā par savu ikdienu, saku, ka viņam laikam gan nekad nav ienākusi prātā doma doties prom labākas dzīves meklējumos. – Nē, nav gan! Es uzskatu, ka kādu nodarbošanos vienmēr var atrast tepat Latvijā. Nav jēgas skriet pa pasauli. Kalpot ārzemniekiem kaut kā nav vilinājuma, jo mēs tur esam tikai darbaspēks. Brālis pabija ārzemēs, arī māsa, bet ir atgriezušies atpakaļ. Sveša vide paliek sveša vide. Labāk tepat savā zemē!
Autore: BAIBA MIGLONE
AGRA VECKALNIŅA foto