– Esmu dzimusi Tilžas pusē. Vecāki devuši vārdu Irēna, bet Krišjāņu ciema padomes darbiniece, kas reģistrēja manu dzimšanu, labāk pārvaldīja krievu valodu, un rezultātā dzimšanas apliecībā tapa ierakstīts Irina. Par to uzzināju tikai, iesniedzot dokumentus pases saņemšanai, – sava vārda vēsturi ieskicē IRĒNA BAČUKA un piebilst: – Man pašai šķiet, ka Irēna ir harmonijā ar manu būtību, lai kā kurš to izrunātu – ar garo, īso, plato vai šauro e. Pašai tīkamāk, kā vārdu izrunā rīdzinieki, cēsnieki, sarkanieši – biežāk ar īso e.
Bērnībā kādu laiciņu dzīvojām arī Dundagā, bet Sarkaņu pagastā – no deviņu gadu vecuma, tāpēc šeit jūtos vislabāk. Saglabājušās siltas atmiņas par Sarkaņu skolā pavadīto laiku. Skolotāja J. Vāvere ļāva izpausties radoši – organizēt mazākajām klasēm pasākumus. Bet skolotāja A. Lībore uzticēja skolas bibliotēku, pēc stundām skolēniem izsniedzu grāmatas, uzņēmu fondā jaunās. Vienā vasarā aizvietoju A. Pintāni pagasta bibliotēkā, visu mēnesi braucu uz darbu ar velosipēdu 8 kilometrus. Un pēc gadiem dzīves līkloči mani atkal ir atveduši uz Sarkaņu pagasta bibliotēku. Jāteic, ka šis nav tikai maizes, bet arī sirds darbs. Man svarīgi, lai apmeklētāji justos labi un saņemtu gaidīto, jo bibliotēka tiešām ir dvēseles dziednīca.
Pēc vidusskolas beigšanas mākslas un keramikas pulciņu ietekmē biju pārņemta ar vizuālo mākslu, tādēļ pavīdēja doma par keramiķiem vai mākslas vēstures studijām. Taču vēlme ātrāk sevi finansiāli nodrošināt aizveda uz Valmieru apgūt skaitļošanas un informācijas operatora prasmes. Valmieras laikā baudīju teātra izrādes un gleznu izstādes.
Pēc diploma saņemšanas uzsāku darbu pie tabulatoriem Madonā. Bija iespēja veidot karjeru, taču apprecējos, piedzima dēls Atis, un darba režīms nebija apvienojams ar mājas rūpēm. Tādēļ pārgāju strādāt par tehniķi Madonas pastā uz līnijtehnisko sakaru mezglu. Darbs ar tāmēm, shēmām, dokumentāciju. Pēc meitas Indras piedzimšanas radās nepieciešamība mainīt dzīvesvietu no Madonas uz Sarkaņiem. Kursos apguvu pasta nodaļas priekšnieka profesiju un 11 gadu nostrādāju Sarkaņu pasta nodaļā. Niecīgā atalgojuma dēļ no pasta nodaļas aizgāju. Pēc nelielas atpūtas Madonas rajona pasta vadība uzaicināja strādāt par pasta darba organizācijas instruktori. Piedzīvoju pasta nozares modernizācijas periodu. Šajā laikā dažādos kursos papildināju zināšanas lietvedībā, psiholoģijā, nācās pašai apgūt un nodaļās ieviest jaunos klientu apkalpošanas kultūras standartus. Tieši šajā periodā aktīvāk uzsāku darbu ar sevi. Pasta specifika pieprasa visu sakārtot noteiktos termiņos, ievērot daudzos nosacījumus. To izpilde gadu garumā mani nogurdināja un domās ilgojos strādāt bibliotēkā, tāpēc esmu pateicīga tiem, kuri šo iespēju sniedza.
Saviem vecākiem esmu teikusi paldies par to, ka ģimenē esam pieci (vēl Anna, Velta, Jānis un Voldemārs). Dzīvojām laukos, laikam tāpēc daba ir mans spēka avots. Vienmēr esmu ilgojusies dzīvot mazā guļbūves namiņā un staigāt tautastērpā. Ļoti patika to uzvilkt, kad agrāk dejoju tautiskās dejas. Patīk rokdarbi, saturīgas grāmatas un rūpēties par to, lai apkārtējiem klātos labi.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva