Ceturtdien Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā iedzīvotājiem bija iespēja tikties ar Madonas novada pašvaldības administrācijas darbiniekiem un domes vadību.
Šī bija pēdējā no 15 tikšanās reizēm, kuras visu aprīli tika rīkotas katrā no novadā ietilpstošajām pārvaldēm. Jāatzīst, ka uz tikšanos Madonas pilsētā ieradās salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits, kas nedaudz pārsteidza, ja ņem vērā daudzos www.estars.lv komentāros pausto kritiku par deputātu un pašvaldības administrācijas darbinieku nepieejamību. Šī taču bija iespēja savu jautājumu uzdot nepastarpināti.
Līdzīgi kā citās tikšanās reizēs, arī Madonā iesākumā tika sniegta informācija par to, kas divos gados kopš novada izveides ir paveikts, uzsvaru liekot uz Madonas pilsētu.
Iedzīvotāju paliek mazāk
Ievadā Madonas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Stradiņa minēja būtiskākos faktus, kas saistīti ar novadu, jo, iespējams, daļa iedzīvotāju joprojām ikdienā vairāk domā pilsētas un pagastu kategorijās, lai gan pašlaik tas viss kopā veido vienotu administratīvo teritoriju – novadu.
– Madonas novads teritorijas ziņā ir trešais lielākais Latvijā, bet iedzīvotāju skaita ziņā – 11. Šā gada janvārī iedzīvotāju skaits novadā bija 27 589, taču pērnā gada sākumā iedzīvotāju bija par gandrīz 300 cilvēkiem vairāk. Arī Madonas pilsētā iedzīvotāju skaita ziņā ir vērojams kritums. Šā gada sākumā pilsētā bija deklarēti 8593 iedzīvotāji, kas ir par 39 mazāk nekā pērn. No tiem 61% ir darbspējas vecumā, 21% ir pensionāri, bet pārējie ir skolas vai pirmsskolas vecuma bērni. No kopējā novada iedzīvotāju skaita 21 864 cilvēki ir darba ņēmēji. To, kas viņus nodrošina ar darbu, gan ir krietni vien mazāk. No šīm juridiskajām personām 45% ir zemnieku saimniecības, 31% – sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kooperatīvās sabiedrības un pašvaldības uzņēmumi ir 16%, bet 8% veido sabiedriskās organizācijas, – informēja Dzintra Stradiņa, piebilstot, ka precīzāku ainu par demogrāfisko situāciju Madonas novadā sniegs tautas skaitīšanā apkopotie dati.
Savā prezentācijā viņa minēja arī paveikto kultūrā, izglītībā un sportā, uzsverot, ka Madonas novadā par spīti demogrāfiskajai lejupslīdei un ekonomiskajai krīzei ir izdevies saglabāt visas skolas, kaut arī Latvijā nav trūcis to novadu, kur deputāti izšķīrušies par atsevišķu mācību iestāžu slēgšanu.
Projektu daudz, daži buksē
Par infrastruktūras attīstības projektu īstenošanu iedzīvotājiem informāciju sniedza pašvaldības attīstības nodaļas projektu sagatavošanas un ieviešanas galvenā speciāliste Elita Staune. Tā kā kopumā Madonas novadā dažādās stadijās tiek realizēti vairāk nekā 100 projektu, viņa vairāk pievērsās Madonas pilsētā ieviešamajiem projektiem. Redzamākie no tiem noteikti ir abas Madonas pilsētas ielu rekonstrukcijas kārtas. Pirmās kārtas ietvaros paredzēts rekonstruēt 9 Madonas pilsētas ielas: Kalēju ielu, Veidenbauma ielu, Kalna ielu, Augu ielu, Akmeņu ielu, M. Riekstas ielu, Valdemāra bulvāri (posmā no Raiņa līdz Skolas ielai), Ausekļa ielu (posmā no Kalna ielas), Daugavas ielu. Rekonstruēto ielu kopgarums – 4,561 km. Kā zināms, daļā no šīm ielām darbi jau ir noslēgušies vai tuvojas noslēgumam, taču ir arī ielas, kuru rekonstrukcija norit ar lielām grūtībām, uz ko norādīja arī vairāki zālē esošie iedzīvotāji. Ielu rekonstrukcijas otrajā kārtā plānots rekonstruēt pilsētas transporta infrastruktūru 5,911 km kopgarumā (Ceriņu iela, Rīgas iela, Dārza iela, Saules iela (posmā no Rīgas līdz Rūpniecības ielai), Skolas iela (posmā no Raiņa līdz Rūpniecības ielai), Upes iela un Blaumaņa iela). Uz otro kārtu šobrīd ir izsludināts iepirkums, un ielu rekonstrukcija jāveic līdz 2013. gada 30. jūnijam.
Madonas ielās ir uzsākti arī darbi projekta Madonas pilsētas tranzīta ielu rekonstrukcijas pirmās kārtas ietvaros. Ir plānots veikt tranzītielu posmu – Madonas pilsētas rotācijas apļa pie Smeceres sila un Saules ielas posma (no krustojuma ar Rūpniecības ielu līdz iebrauktuvei Saules ielas 67 teritorijā) – sakārtošanu. Kopējais rekonstruētais tranzītielu garums būs 1,286 km. Elita Staune arī minēja pāris projektu, kas skar ne tikai Madonas pilsētu, bet visu novada teritoriju kopumā. Šobrīd redzamākais no tiem ir „Starā" jau vairākkārt minētā energoefektivitātes paaugstināšana Madonas novada izglītības un pašvaldības iestāžu ēkās, kur pēc sākotnējā līguma ar būvnieku darbiem vajadzēja noslēgties jau pērn vasarā, taču tie nav pabeigti vēl šobrīd. Otrs, finansējuma ziņā pieticīgāks projekts ir Madonas novada pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana, ko 100% apjomā finansē Eiropas Sociālais fonds. Tā ietvaros plānots stiprināt attīstības plānošanas kapacitāti Madonas novadā, nodrošinot atbilstošu un kvalitatīvu attīstības plānošanas dokumentu izstrādi Madonas novada pašvaldībai, tai skaitā novada pašvaldības attīstības programmu ar vidēja termiņa prioritātēm (7 gadiem) un Madonas novada pašvaldības teritorijas plānojumu (12 gadiem).
Visvairāk līdzekļu izglītībā
Pašvaldības administrācijas prezentācijas ar ieskatu pašvaldības finanšu jautājumos noslēdza Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts, kas sniedza informāciju par 2011. gada pašvaldības budžetu, aplūkojot to salīdzinoši ar situāciju iepriekšējos trijos gados. Kaut arī lielos vilcienos ieņēmumu un izdevumu pozīciju proporcija lielākoties ir saglabājusies tāda pati, samazinājies ir kopējais finansējuma apjoms. Finanšietilpīgākā pozīcija joprojām ir izglītības joma, kam šogad, ieskaitot valsts mērķdotācijas pedagogu algām, mācību iestāžu ēku rekonstrukciju u. c. pasākumus, kopumā plānots atvēlēt 7,9 miljonus latu. 2008. gadā šī summa bija vēl iespaidīgāka – 9,4 miljoni latu. Finansējuma ziņā mazāk ietilpīgas izdevumu pozīcijas ir saistībā ar dzīvokļu un komunālo saimniecību (tai skaitā novada ūdenssaimniecības un siltumapgādes rekonstrukcijas projekti) un kultūru, sportu, brīvo laiku –
3,8 miljoni latu. Pārējie izdevumi lielākoties ir saistīti ar sociālo jomu, vispārējiem valdības dienestiem un projektu realizācijai ņemto aizdevumu kredītprocentu atmaksu.
– Lai finansētu pašvaldības funkciju izpildi, pašvaldība naudu iegūst divos veidos – no pašu ieņēmumiem, kas galvenokārt ir novadā deklarēto iedzīvotāju samaksātais ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis, un saņemtajiem maksājumiem, kas ir valsts sniegtais finansējums, kā, piemēram, mērķdotācija pedagogu algām, un Eiropas Savienības finansējums projektu realizācijai. Pašu ieņēmumi veido mazāk nekā pusi no kopējā ieņēmumu apjoma, – pastāstīja Āris Vilšķērsts.
Par tikšanās diskusiju daļā iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem un saņemtajām atbildēm plašāk varēsit lasīt nākamajā „Stara" atvērumā – 12. maijā.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto