Vakar Slovākijā sākās 75. pasaules čempionāts hokejā, un 15. reizi pēc kārtas tajā spēlēs arī Latvijas izlase, kas savu pirmo spēli aizvadīs šodien pret Čehiju. Viedokli, vai Latvijas izlasei izdosies izpildīt izvirzīto uzdevumu iekļūt labāko komandu astotniekā vai vismaz saglabāt tiesības spēlēt elites grupā arī nākamajā gadā, lūdzu izteikt Lubānas novada domes priekšsēdētāju Tāli Salenieku un Madonas novada domes deputātu Rihardu Saulīti.
Būtu jānoturas
– Latvijas izlasei galvenais ir saglabāt tiesības spēlēt pasaules hokeja čempionāta augstākajā divīzijā arī nākamajā gadā, un tam, ka tas izdosies, ļoti gribētos ticēt. Būtu jau jānoturas, neraugoties uz to, ka Latvijas izlase šogad varbūt nespēlē optimālajā sastāvā, bet tas tomēr ir pietiekami spēcīgs, lai gūtu uzvaru vismaz izšķirošajā spēlē, – uzsver Tālis Salenieks. – Tā droši vien šajā čempionātā būs Dānijas izlase, pret kuru spēlējot svarīgi būtu gūt uzvaru, no kuras būs atkarīgs, kas spēlēs nākamajā kārtā, saglabājot tiesības pacīnīties pat par medaļām. Taču cerēsim, ka viss būs labi, un ticēsim, ka uzvara būs mūsu. Domāju, ka šogad lielākās izredzes izcīnīt pasaules hokeja čempionu titulu ir kādām trim četrām komandām, tādām kā Kanāda, Krievija, Slovākija.
Galvenais ir saglabāt
– Šai ziņā es tomēr vienmēr esmu bijis pieticīgs. Kā labu panākumu es uzskatītu Latvijas izlases palikšanu pasaules hokeja elites grupā. Jāņem tomēr vērā, ka šoreiz vairāki spēcīgi valstsvienības pamatsastāva spēlētāji Latvijas izlasē nespēlēs. Ja izdosies sasniegt labāku rezultātu un uzvarēt vairākās spēlēs, tas, protams, priecēs, – atzīst Rihards Saulītis. – Šajā pasaules čempionātā Latvijai jāspēlē spēcīgā grupā un nav jau simtprocentīgas garantijas, ka izdosies uzvarēt nosacīti vājākās komandas, jo arī tām ir tikpat svarīgi gūt panākumu tieši spēlē ar Latvijas izlasi. Visādi var gadīties, bet man šķiet, ka Latvijas izlasei izdosies iekļūt nākamajā spēļu kārtā un saglabāt tiesības arī nākamajā gadā spēlēt augstākajā divīzijā. Labi, ka sākumā jāspēlē ar stiprākajām komandām. Mūsējie, spēlējot pret Čehiju, varēs iespēlēties un sajust spēku samēru. Spēlējot ar stiprākajām komandām, nav jācenšas par katru cenu tās uzvarēt, jo bieži vien tad pietrūkst spēka izšķirošajās spēlēs. Mums nezin kāpēc gribas parādīt savu varenību un ieknābt tieši stiprākajām komandām, lai pēc tam zaudētu salīdzinoši vājākajām izlasēm. Tā diemžēl gadās diezgan bieži.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA