Par to, ka agronoma selekcionāra Rūdolfa Dumbrava vārds ar zelta burtiem rakstāms Latvijas augļkopības selekcijas vēsturē, ir pārliecināts selekcionārs Aldonis Vēriņš.
Kurzemes zemnieka dēls Rūdolfs Dumbravs ir dzimis 1931. gada 27. aprīlī. Pēc Cēsu skolotāju institūta beigšanas viņš strādāja par skolotāju, pēc tam, pabeidzis Latvijas Universitātē matemātikas specialitāti, darbā bija norīkots LU Skaitļošanas centrā.
A. Vēriņš domā, ka tieši matemātikas zināšanas un skaitļošanas centrā iegūtās prasmes tieši vai netieši vēlāk palīdzējušas prasmīgi un uzskatāmi sakārtot selekcijas darba rezultātus, jo te runa bija ne par dažiem desmitiem vai simtiem hibrīdu, bet gan par desmitiem tūkstošu.
Darbs LU Skaitļošanas centrā R. Dumbravam bija interesants, bet nedeva gandarījumu sirdij. 1965. gadā viņš dodas strādāt uz Madonas rajona "ledzēniem" pie tolaik labi zināmiem un samērā slaveniem selekcionāriem Roberta Āboliņa un Aleksandra Maizīša (tautā sauktiem par Ābolmaizītēm). Rūdolfam agronomiju, bioloģiju un selekciju vajadzēja apgūt no pamatiem. Tiek uzsāktas neklātienes studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātes Dārzkopības nodaļā. 1974. gadā R. Dumbravs beidz šo augstskolu, spoži aizstāvēdams diplomdarbu, kurā pamatīgi izanalizējis visu, kas "ledzēnos" paveikts selekcijā. Profesors I. Gronskis atzīst, ka šis diplomdarbs pilnībā atbilst zinātņu kandidāta prasībām.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 30.04.2011.
Autori: Latvijas Agronomu biedrības
Madonas apriņķa agronomi
OĻĢERTA SKUJAS foto no arhīva