Vēstuli, kā tās autors uzsver, Biržu apkaimes dialektā "Staram" atsūtījis, kā pats raksta, Paegļu Emīls no Rōgakōlniem. Viņam šo dialektu iemācījusi vecmamma, kas dzīvojusi Lazdonas pagastā pie Baltiņu ezera. Vēstulē skarta visai diskutabla problēma, par kuru kādreiz "Stars" jau ir rakstījis:
"Rudens pusē kapos notiek svecīšu vakari. Madonā tie jau bija, šosestdien būs Liseskalna kapos. Es esmu novērojis, ka daudziem nav ne kauna, ne goda, viņi iebrauc kapos ar automašīnām, daži pat novieto savu braucamo blakus kapa kopiņai. Kāpēc Madonas saimnieki nav iedomājušies šajos kapos ierīkot vārtus vai aizsargbarjeru? Pāri Rūpniecības ielai ceļā uz biatlona bāzi gan ir novietota aizsargbarjera."
Mūsu lasītājam ir taisnība. Ir novērots, ka dažs labs brauc pa kapiem, kā pa jebkuru ceļu, līdz pašai savu tuvinieku atdusas vietai, neievērojot vispārpieņemtu nerakstītu likumu, ka kapos jāievēro klusums. Pat aizgājēja šķirstu līdz atdusas vietai nes uz rokām, nevis pieved ar automašīnu.
Komentējot Paegļu Emīla vēstuli, Madonas pilsētas domes īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītājs Aldonis Rībenieks atzina, ka tāda problēma pastāv: – Daži kapu apmeklētāji tiešām rīkojas nekaunīgi. Varētu saprast vienīgi tad, ja kāds iebrauc kapos, ievedot pieminekli, smiltis vai kaut ko citu. Noteikti šādai rīcībai jādara gals. Izvietosim iebraukšanas aizlieguma ceļa zīmes, padomāsim arī par citām iespējām ierobežot iebraukšanu kapos.
Autors: GUNĀRS ZEMZARS