28. septembris bija neticami silta diena. Un meteoroloģiskajai temperatūrai līdzi kāpa iekšējā uguns, ko vakarstundā Madonas muzeja izstāžu namā kūra R. Blaumaņa Madonas Tautas teātris ar veltījumu Jāņa Simsona 60. dzimšanas dienai.
Pie klausītājiem klusināti un gaumīgi plūda Jāņa Simsona dzejas lasījumi „Visvairāk izmaina, kas neredzami skar…", viņa savulaik dziedātās dziesmas ģitāras pavadījumā.
Teātra aktieri atcerējās Jāņa Simsona biogrāfiskos datus, atgādināja pieturpunktus, kā un kad veidojās Madonas mākslas skola, pilsētas kultūras nama tēlotājas mākslas studija, kuras dibinātājs un spilgts līderis daudzus gadus bija Jānis Simsons.
Režisores Skaidrītes Strades iecere – kamerzāles atmosfērā atgādināt par Madonai tik būtiskā cilvēka talantiem – emocionāli pieskārās ikvienam. Klausītāju sirdīs atbalsojās sevī izsāpētu vārdu un domu spēks – Jāņa Simsona nemirstīgā un mums joprojām pieejamā daļa.
Simsona gleznas varēja apskatīt muzeja foajē telpā (fondu materiāls), kā arī fotoreprodukcijās dzejas izrādes laikā.
– Bilde ir pabeigta tad, kad tajā nav nekā lieka, – jau vēlāk, kavējoties dzimšanas dienas sarunās, Jāņa Simsona savulaik teikto atcerējās viena no pirmajām Madonas mākslas skolas absolventēm, tēlotājas māk-slas studijas „Madona" dalībniece Rita Jakovele. – Pēc šī principa vados joprojām, tas kļuvis par mana stila izjūtu.
– Ar Jāni Simsonu un viņa komandu Madonā ienāca inteliģence, – atgādinot Madonas mākslas skolas tapšanas laiku, teica Palmira Brice. – Tā bija nedaudz savādāka inteliģence nekā pilsētā līdz šim. Šeit strādāja ar tādu atdevi, kādu citās iestādēs nezinu, – viss mākslas skolā bija pašu veidots, pašu radīts, mākslas skolu mācību programmas tika izstrādātas tieši Madonā.
– Viņam vienmēr patika kaut ko mācīties, – dzīvesbiedru atcerējās Jāņa Simsona atraitne Daiga Simsone. – Jauni izaicinājumi bija Jāņa dabā. Viņš katru rītu uzrakstīja vārdiņus angļu, franču valodā, kas tajā dienā ir jāapgūst. Arī ģitāras spēli Jānis iemācījās pašmācībā. Ja citiem šādām lietām pietrūkst piespiešanās, Jānim gribasspēka bija atliku likām. Antikvariātos viņš iegādājās vecus mūzikas instrumentus, tos salaboja un metās mācīties spēlēt. Skolā remontus veica pedagogi, visam roku pielika Jānis.
– Tik darba spējīgu un ātru cilvēku otru nemaz nezinu, – bilda Līga Kalniņa. – Viņā vienā bija trīs četri cilvēki, Jānis Simsons bija kaut kas sevišķs.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 02.10.2007.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto