Šonedēļ „Staram" piezvanīja madoniete Maija Kalniņa, kas, izvērtējot savu personīgo pieredzi, vēlējās paust viedokli par veselības aprūpes sistēmu.
Lokālo slimnīcu optimizācijas diskusijas kontekstā madoniete aicina vispirms izvērtēt to, kas notiek tajās slimnīcās, par kuru pastāvēšanu šobrīd draudu nav.
– Pirms ķerties pie lokālajām slimnīcām, valdībai vispirms vajadzētu ieviest kārtību lielajās Rīgas slimnīcās. Pati 7. martā ārstējos Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Ja salīdzina to, kā tur izturas pret pacientu un kā – Madonā, tā ir diena pret nakti. Madonas slimnīcā pacientam, kurš nevar paiet, ēdienu pienes pie gultas klāt. Stradiņa slimnīcā triju dienu laikā man iedeva tikai vienu krūzi kefīra un baltmaizes šķēli ar sieru. Labi, ka pašai bija cepumi paņemti līdzi. Gan Rīgā, gan Madonā man par dienu slimnīcā bija jāmaksā Ls 9,50, taču attieksme ir pavisam cita. Stradiņos tas vairāk atgādināja konveijeru. Visā uzturēšanās laikā neredzēju nevienu ārstu, tikai praktizējošus studentus. Dienā, kad vajadzēja izrakstīties no slimnīcas, man pateica, ka palāta jāatbrīvo 10 minūšu laikā. Ne visi pacienti tik īsā laikā to var izdarīt, kur nu vēl nestaigājošie. Kā var domāt par mazo slimnīcu likvidēšanu, ja galvaspilsētas slimnīcās ir tik daudz nekārtības, – savā viedoklī dalījās Maija Kalniņa.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS