Otrdien daudzās pasaules valstīs pirmoreiz tika atzīmēta Starptautiskā kosmonautikas diena. Šādu statusu līdz tam tikai Krievijā un citās postpadomju valstīs plaši svinētajai dienai nolēma piešķirt ANO, godinot 50. gadadienu, kopš kosmosā devās un uz Zemes veiksmīgi atgriezās pirmais cilvēks.
1961. gada 12. aprīlī par to kļuva Jurijs Gagarins, kas pirmo reizi aplidoja apkārt zemeslodei, pavadīdams kosmosā vien 108 minūtes. Toties kādas! Pagājušā gadsimta 60. un 70. gados lidojumi kosmosā patiešām bija kas ļoti īpašs un pacilājošs pat tiem, kas no debess spīdekļiem un ārpuszemes civilizācijas neko daudz nesaprata, bet ar lielu nepacietību un sajūsmu gaidīja katru jaunu lidojumu. Kosmosa apgūšanu, kas nenoliedzami bija viena no galvenajām PSRS un ASV ideoloģiskās cīņas frontēm, gandrīz vai cīņa „uz dzīvību un nāvi", daudzi vienkārši uztvēra kā svarīgu notikumu, kas raisīja romantiskas domas, cerības un sapņus, nevis kā vienu no aukstā kara sastāvdaļām. Toreiz jau daudzi paši vēlējās kļūt par kosmonautiem un sapņoja lidot kosmosā.
Kā ceļu uz kosmosu izlauza Jurijs Gagarins, neatceros. Atceros, kā gadu pēc pirmā kosmonauta traģiskās bojāejas amerikāņi guva revanšu un, iekarojot Mēnesi, demonstrēja savu tehnoloģisko pārākumu pār PSRS. Atceros, ka kopā ar kaimiņu bērniem skatījāmies uz Mēnesi un bērnišķīgā naivumā cerējām uz tā ieraudzīt cilvēku vai vismaz amerikāņu karoga kontūras. Neizdevās, bet ne jau tikai tāpēc, ka ar tik vienkāršām ierīcēm tehniski nav iespējams tik tālu kaut ko saskatīt. Tad, kad ziņa par lidojumu uz Mēnesi līdz mums bija nonākusi, amerikāņu astronauti jau lidoja mājup. Izrādās, cilvēka izkāpšanu uz Mēness 1969. gada 20. jūlijā tiešraidē bija skatījusies visa pasaule, izņemot divas valstis – PSRS un Ķīnu.
No pirmā kosmonauta lidojuma ir pagājuši 50 gadu. 21. gs. ir sākusies jauna kosmosa izpētes ēra. Esam ļoti pietuvojušies pilotējamajiem lidojumiem uz Marsu, kas var notikt jau ap 2030. gadu. Nezinu, kā jums, bet man, neatkarīgi no tā, kam tas izdotos pirmajiem – krieviem vai amerikāņiem, šo mirkli, kad tiktu apgūta Sarkanā planēta, ļoti gribētos piedzīvot. Marss Saules sistēmā ir vienīgā planēta, kur sastopams ūdens un kuru, iespējams, var apdzīvot arī cilvēki.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA