Laiks joņo gluži kā mākoņi vējā. Te acīs ietriecas putekļu vērpete, te atkal – kā atvainodamies – nomazgā seju ar vēsām lietus lāsēm, bet pēc brīža pamāj sveikas ar bālganu mākoņmaliņu, un gavilēdama atspīd saule.
Tikko 21. martā mūs sveica pavasaris, bet 24. aprīlī jau sveicinās Lieldienas.
Pavasaris ir viens no skaistajiem gadalaikiem, kad no plaukstošajiem pumpuriem, no vēju un ūdeņu plūsmas sāk smaržot gaiss. Lieldienas sakrīt ar dabas atmodu, kad jūtams reibinošs noskaņu kāpinājums.
Pavasaris un Lieldienas ir laiks, kad gribas ikvienu aicināt dziļāk ieskatīties sevī un pameklēt to taciņu, to avotu, kur uzdzirkstī mīlestības gaismas stariņš, kas ļautu izvērtēt katram savas mīlestības kvalitāti – ja vien mīlestības apzīmēšanai var lietot šo terminu.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 16.04.2011.
Autore: ILVIJA KRĒSLIŅA