„Stars" jau informēja, ka Madonas novada pašvaldības domes pagājušās nedēļas sēdē pēc vairākus mēnešus ilgas diskusijas un stīvēšanās beidzot tika pieņemts lēmums piekrist SIA „Madonas siltums" līdzdalībai SIA „Madonas bio enerģija", kas dibināta ar mērķi uzbūvēt Madonas pilsētā koģenerācijas staciju.
Atgādinām, ka iepriekš jau pēc Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Andreja Ceļapītera iniciatīvas tika sasaukta domes ārkārtas sēde. Nosacītā steiga, kādēļ domei lēmums par tālāko rīcību jāpieņem pēc iespējas ātrāk, tika pamatota ar to, ka SIA „GP Solution" izbeidzas tiesības uz valsts atbalsta mehānismu alternatīvās enerģijas jeb atjaunojamo energoresursu attīstībai. Gan tajā sēdē, gan arī pāris citās, piedaloties SIA „GP Solution" valdes loceklim Andrim Dombrovskim un SIA „Ave MTP" valdes loceklim Edgaram Šķēlem, tika diskutēts, brīžam pat asi, par to, vai šāds projekts Madonas pilsētai vispār ir vajadzīgs. Tika salīdzināti dažādi tehniskie un ekonomiskie rādītāji, kas notiek situācijā, ja staciju uzbūvē, un kas notiek, ja tā paliek vien ieceres līmenī.
Pašvaldībai – kontrolpakete
To, kā šis lēmums ietekmēs turpmāko SIA „Madonas siltums" darbību un kā tiks realizēta koģenerācijas stacijas būve, vaicājām uzņēmuma SIA „Madonas siltums" un pēc domes lēmuma arī SIA „Madonas bio enerģija" (turpmāk – bioenerģija) valdes loceklim Uldim Lielvalodim.
– Ciktāl tas skar iedzīvotājus un viņiem sniedzamo pakalpojumu, šis lēmums pagaidām neko nemaina, un arī „Madonas siltums" strādā kā strādājis. Pašlaik ir noslēgusies apkures sezona, tādēļ varēsim vairāk pievērsties jaunajam projektam un iedziļināties tā detaļās. Šodien bija visu triju bioenerģijas valdes locekļu tikšanās, un par valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Dombrovskis, jo viņš šajā projektā ir bijis iesaistīts visilgāk. Vienlaikus jāuzsver, ka „Madonas siltumam", līdz ar to pašvaldībai bioenerģijā pieder 51% kapitāldaļu, un bez vairākuma kapitāldaļu turētāja ziņas valde neko nevarēs pieņemt (atlikušie 49% kapitāldaļu pieder SIA „GP Solution" un SIA „Ave MTP". – Aut.). Jūsu laikraksta mājas lapas komentāros bija lasāms, ka šī projekta rezultātā kāds kļūšot par miljonāru. Es tikai priecātos, ja tas tā notiktu, jo šis miljonārs tādā gadījumā būtu mūsu pašvaldība, kam uzņēmumā pieder kontrolpakete.
Pats pirmais darbs šobrīd ir sakārtot ar bioenerģiju saistīto dokumentāciju un iesniegt to uzņēmumu reģistram. Pirms parakstīt nodomu protokolu, mums ir arī jāiepazīstas ar visiem bioenerģijas tehniskajiem un finanšu dokumentiem, kā arī noslēgtajiem līgumiem, lai būtu droši par uzņēmuma stāvokli, kurā iegādājamies kapitāldaļas. Kad būs nokārtoti šie jautājumi, ir plānots iepazīties ar šāda tipa koģenerācijas stacijas darbību klātienē – Austrijā. Piedalīties tur tiks aicināti arī novada domes deputāti. Tas tiek darīts tādēļ, ka projekts ir ļoti apjomīgs un arī dārgs, pirms spert atbildīgo soli, ir jāredz, kā šāda tipa koģenerācijas stacija funkcionē, – pastāstīja Uldis Lielvalodis.
Sarežģījumu netrūkst
Viņš atzina, ka, tiekoties ar pārējiem kapitāldaļu turētājiem, saņēmis apliecinājumu, ka tie garantē to, ka saražotā jauda atbildīs projektētajai. Gadījumā, ja tā netiek sasniegta, viņi ir ar mieru veikt rekonstrukciju, lai šī jauda sanāk.
– Tas bija viens, par ko bažījāmies. Otra neskaidrība, kas šobrīd, jāatzīst, ir pati lielākā, saistās ar bankas garantijas iegūšanu. Ekonomikas ministrijas Garantiju aģentūra šim projektam nevēlas dot zaļo gaismu, jo tam nav Eiropas struktūrfondu atbalsta, par kā iegūšanu gan vēl notiek tiesvedība. Struktūrfondu atbalsts nozīmē to, ka Eiropa sedz 50% no koģenerācijas stacijas būves izmaksām. Kopumā stacijas plānotās izmaksas ir 7 līdz 8 miljoni latu. SIA „Madonas siltums" no tām jāsedz aptuveni 820 tūkstoši latu, un, tā kā šādas summas uzņēmumam nav, jākreditējas bankā un domes deputātiem būs jālemj, kas kalpos par nodrošinājumu šim aizņēmumam. Protams, joprojām nav atmesta cerība, ka arī valsts varētu šo summu garantēt. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, pašvaldības ieguldījums koģenerācijas stacijas būvē varētu atmaksāties jau astoņos gados, jo prognozētā peļņa gadā ir 200 tūkstoši latu, no kuriem 100 tūkstoši paliek SIA „Madonas siltums". Tas, kā šo peļņu izmantot – ieguldīt uzņēmuma attīstībā, kas pozitīvi atsauktos arī uz siltumenerģijas tarifu, vai ieskaitīt pašvaldības budžetā, paliks domes deputātu ziņā, – norādīja Uldis Lielvalodis.
Viņaprāt, iedzīvotāji koģenerācijas stacijas uzbūvēšanas gadījumā viennozīmīgi būs ieguvēji, jo, kaut arī no tarifu paaugstināšanas ilgtermiņā izvairīties neizdosies, daudz straujāk tas notiktu gadījumā, ja stacija netiktu būvēta un nāktos palikt pie esošās siltumenerģijas ražošanas sistēmas un iekārtām, no kurām lielākā daļa jau ir noamortizētas, un līdz ar to šā vai tā būtu jāveic nopietni ieguldījumi to atjaunošanā, kas būtu samērojami ar jau minēto summu, kādu pašvaldība plāno ieguldīt stacijas būvē.
– Esam piedalījušies Eiropas struktūrfondu konkursā, un, iegūstot atbalstu, bijām paredzējuši palielināt esošo katlumāju jaudu par 3 megavatiem, bez kā turpmāk būs grūti iztikt, jo esošie „Orion" katli ir nolietojušies. Šis projekts ļautu uzstādīt jaunu šādas jaudas katlu. Kopējās izmaksas ir 500 tūkstoši latu, no kuriem pusi finansējuma atgūtu. Šobrīd gan mums, gan pašvaldībai ir jāizlemj, vai šāds projekts ir nepieciešams. Koģenerācijas stacija darbu uzsāks ātrākais pēc 2 gadiem, tādēļ mums ir jādomā arī par to, kā siltumražošanas sistēmu uzturēt kārtībā tiktāl, lai tā spētu nodrošināt iedzīvotājus ar pakalpojumu tuvākos pāris gadus. Ar nelieliem remontiem to var izdarīt, bet, ja nav koģenerācijas stacijas, tad investīcija siltumražošanas sistēmas uzlabošanā ir jāveic nopietnāka, – to, ka bez koģenerācijas stacijas alternatīva nav īpaši spoža, uzsvēra Uldis Lielvalodis.
Madona – koģenerācijas staciju ieskauta
Viņš neslēpa, ka lēmums par atbalstu pašreizējam koģenerācijas stacijas projektam nav bijis viegls nedz deputātiem, nedz uzņēmumam, jo visi apzinās, ka tā ir liela investīcija un atbildība pret iedzīvotājiem, taču, aplūkojot citus scenārijus, tie nav bijuši tie iepriecinošākie. Ja iedzīvotājiem ir labāki ieteikumi, viņš tos labprāt uzklausītu.
– Tas, kas šo projektu būtiski atšķir no tā, ko mums piedāvāja pirms diviem gadiem, ir 51% un kontrolpakete, kas pieder pašvaldībai. Iepriekšējā variantā tie bija tikai 10%, kas nebija nopietni. Iesaistāmies arī tādēļ, ka uzņēmējiem pieder valsts garantētās kvotas elektrības iepirkšanai. Pašvaldībai tādu nav. Bez šīm kvotām projekts no finansiālā viedokļa vairs nešķiet tik pievilcīgs, nemaz nerunājot par to, ka pašvaldībai nebūtu līdzekļu, kas ļautu 100% finansēt koģenerācijas stacijas būvi. Cita ceļa šobrīd nav, jo kopumā Latvijā dažādās stadijās jau ir 9 koģenerācijas staciju izveide. Četras no tām atradīsies netālu no mums – Gulbenē, Valkā, Jēkabpilī un tepat Sauleskalnā, ko būvē mūsu partneri bioenerģijā. Visur tas notiek tikai par privāto kapitālu. Vienīgā no deviņām koģenerācijas stacijām, ko būvē pašvaldība (pie tam 100%), ir Kuldīgā, tiesa, tās jauda būs tikai 3 megavati, kas ir četrreiz mazāk nekā Madonas stacijai. Ja Madonā stacija netiek būvēta, šķeldas cenu tirgū diktēs šīs stacijas, un tā noteikti nebūs zemāka nekā šobrīd.
Ja staciju uzbūvējam, tad kopā ar Sauleskalna koģenerācijas staciju varam iepirkt lielāku apjomu un paši aktīvi iesaistīties šķeldas cenu noteikšanā mūsu reģionā, – sacīja Uldis Lielvalodis.
Domes sēdē vairāki deputāti pauda bažas, ka, lai staciju darbinātu uz pilnu jaudu un garantētu elektroenerģijas saražošanu tādā apjomā, kas nepieciešams kvotu izpildei, vairākus mēnešus gadā var nākties koģenerācijas stacijā saražot siltumu bez pielietojuma.
Uldis Lielvalodis šādu situāciju vismaz sākumposmā pieļāva un uzsvēra, ka pašvaldībai un arī pašiem bioenerģijā iesaistītajiem uzņēmējiem būs jāpieliek lielas pūles, lai Madonā radītu vai piesaistītu papildu siltumenerģijas patērētāju. Taču ar pašreizējo SIA „Madonas siltums" jaudu ziemas mēnešos tik tikko pietiekot esošajiem klientiem, tādēļ par jaunu pieslēgšanu uzņēmums pašlaik pat nedomā, jo nevar to izdarīt. Darbu sākot koģenerācijas stacijai, pie siltumtīkliem varētu pieslēgt Madonas slimnīcu.
Uldis Lielvalodis vienlaikus arī pauda pateicību tiem iedzīvotājiem, kas gadu gaitā, vienādu summu maksājot gan ziemas, gan vasaras mēnešos, veic nelielus uzkrājumus, par kuriem saņem arī 4% pieaugumu gadā. Pērn šī summa bijusi 20 tūkstoši latu, kas vienlaikus ir arī atspaids SIA „Madonas siltums", jo uzņēmumam nav jāaizņemas līdzekļi, lai iepirktu šķeldu.
Pārmet diskusijas trūkumu ar sabiedrību
Kā jau tika minēts, lēmums par pašvaldības iesaistīšanos koģenerācijas stacijas projektā izpelnījās plašas debates gan domes deputātu starpā, gan iesaistoties pilsētas iedzīvotāju pārstāvjiem, kas deputātiem pārmeta to, ka sabiedrība par šo būtisko jautājumu, kas skar lielāko daļu pilsētnieku, nav bijusi pietiekami informēta. Madonietis Andris Ozoliņš, kas piedalījās domes sēdē, uzskatīja, ka par šo jautājumu bija jārīko tikšanās ar iedzīvotājiem un jāizskaidro visi „par" un „pret". Tagad sanāk, ka katrs dzīvo savā informācijas telpā. Viņam piekrita arī Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības valdes priekšsēdētāja Jeuženija Adamoviča, kas pauda bažas par projektā iesaistīto uzņēmēju reputāciju, minot, ka jau iepriekš SIA „Ave MTP" noslēgtais līgums ar SIA „Madonas siltums" par siltumenerģijas iepirkumu nav bijis iedzīvotājiem izdevīgs.
– Jaunas tehnoloģijas vajag ieviest, par to neviens nešaubās, jo dzīve iet uz priekšu. Taču man ir bažas, ka, sadarbojoties ar tādiem partneriem, iedzīvotājiem solītā izdevīguma nebūs. Sēdē visi klātesošie saprata, ka par bioenerģijas valdes priekšsēdētāju būs Uldis Lielvalodis, bet tagad, kad vēl nav pat nodomu protokols parakstīts, jau redzams, ka ir ievēlēts Andris Dombrovskis. Man nav pārliecības, ka kapitāldaļu vairākuma turētājs spēs iegrožot uzņēmējus. Vēl ir arī jautājums par 820 tūkstošu latu lielo kredītu. Šaubos, ka viena uzņēmuma – „Madonas siltums" – kredītsaistības piekritīs segt pavisam cits uzņēmums – bioenerģija, vēl jo vairāk tad, ja to vada Andris Dombrovskis. 28. aprīlī Madonā būs deputātu un pašvaldības vadības tikšanās ar iedzīvotājiem, tad lai arī skaidro, kādēļ šāds lēmums tika pieņemts, – jau pēc sēdes savu viedokli „Staram" pauda Jeuženija Adamoviča.
Kopumā iedzīvotāju pārstāvji atzina, ka viņi neiestājas pret to, ka siltumražošanu Madonas pilsētā nepieciešams modernizēt un būvēt koģenerācijas staciju, taču iebildes ir pret sasteigtu lēmumu pieņemšanu, nediskutējot par to ar iedzīvotājiem.
Arī pašu deputātu nostājā šajā jautājumā nebija vienprātības. Deputāts Valentīns Rakstiņš apšaubīja vairākus piedāvātā projekta aspektus, sākot no tā, cik liels finansiāls ieguvums un labums iedzīvotājiem būs no šīs stacijas, beidzot ar cita veida apsvērumiem, proti, balstot siltumenerģijas un elektrības ražošanu uz kvotu sistēmu, kas „Latvenergo" liek iepirkt elektrību par augstāku cenu, vienlaikus šī stacija būs līdzdalīga elektroenerģijas tarifa celšanā, kas ietekmēs arī Madonas iedzīvotājus. Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, piekrītot, ka sistēma nav godīga, tomēr atzina, ka kvotas darbosies neatkarīgi no tā, vai Madonā stacija tiks uzcelta vai ne, vienīgā starpība būs, vai madonieši no šīs sistēmas kaut ko arī iegūs vai būs tikai maksātāji „zaļās enerģijas" vārdā.
Uz sarunu par koģenerācijas stacijas projektu un būvi kopumā tuvākajā laikā aicināsim arī pārējos SIA „Madonas bio enerģija" kapitāldaļu turētājus un valdes locekļus – Andri Dombrovski un Edgaru Šķēli.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto