Aizvakar EP deputāts A. Rubiks raidījumā „900 sekundes" pauda izbrīnu, ka nevienu nesatraucot tas, ka Latvijā tā tiek izpārdota zeme ārzemniekiem. Nesen bijis bijušajā Cēsu rajonā, kur uzzinājis, ka ārzemnieki tur jau esot nopirkuši 35 000 ha zemes. Viedokli, vai tiešām zemes izpārdošana nevienu nesatrauc, lūdzu izteikt Vestienas pagasta pārvaldes vadītāju Artūru Vīli-Bērziņu un Cesvaines novada domes priekšsēdētāju Vilni Špatu.
Ne jau aiz labas dzīves
– Tā gluži vis nav, jo zemes pārdošana ārzemniekiem satrauc mūs visus. Atklāts gan ir jautājums, kā to novērst. Latviešiem jau nav tās naudas, lai uzturētu savas ģimenes. Ne jau aiz labas dzīves vai laba prāta latvietis pārdod zemi ārzemniekiem, bet gan tāpēc, ka bērni ir jāskolo un kaut kas ir arī jāēd. Daudzi laukos diemžēl nav spējīgi zemi ne sakopt, ne apstrādāt, – uzsver Artūrs Vīle-Bērziņš. – Ja šāda iespēja būtu un varētu arī ko nopelnīt, neviens latvietis zemi nepārdotu. Turklāt ārzemniekam nopirkt lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ja hektārs vidēji maksā ap 500 latu, nav nekādu problēmu. Saņemot vienu mēnesi bezdarbnieka pabalstu, piemēram, Vācijā, ārzemnieks par to vien 4 hektārus zemes var nopirkt smiedamies, tiesa – SIA aizsegā. Un mēs to nevaram aizliegt, jo to pieļauj Latvijas likumdošana. Pēc aptuvenām aplēsēm, domāju, ka ap 20 procentu Vestienas pagasta teritorijas jau pieder vāciešiem.
Pieļauj likumdošana
– Par to, cik īsti zemes Cesvaines novadā pieder ārzemniekiem, mums neviens informāciju nesniedz. Mēs gan zinām, kas ir zemes īpašnieki, bet ne jau to, kas slēpjas aiz katras firmas nosaukuma, kuri ir lielo kompāniju, kas galvenokārt pērk mežus, patiesie īpašnieki, – atzīst Vilnis Špats. – Cesvaines novads, spriežot pēc iesniegumiem pašvaldībai ar lūgumu atteikties no pirmpirkuma tiesībām, nav no tiem, kur lauksaimniecībā izmantojamā zeme ārzemniekiem procentuāli būtu iztirgota visvairāk. Taču, protams, tas, ka zemes latviešiem paliek aizvien mazāk, ir bēdīgi. Ko citu lai es vēl saku, ņemot vērā, ka šādu situāciju pieļauj likumdošana. Nekas patīkams jau tas nav, ja mūsu tēvu un vectēvu zeme, ko viņi ieguva brīvības cīņās, tagad tik vieglu roku tiek atdota. Acīmredzot nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, it sevišķi tāpēc, ka jau tagad dažviet, kā, piemēram, Zemgalē, lauksaimniecībā izmantojamās zemes trūkst, un arī mūsu pusē neizmantojamo zemju paliek aizvien mazāk.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA