Aizvakar Rīgā notika vairāki piketi – protestēja gan kravu un pasažieru pārvadātāji, aicinot valdību risināt pārvadātāju problēmas, gan iedzīvotāji, aicinot pārskatīt jaunos elektroenerģijas tarifus. Viedokli par notikušajām protesta akcijām lūdzu izteikt Madonas novada Sarkaņu pagasta pārvaldes vadītāju Andri Simtnieku.
Jāpauž arī piketos
– Protesta akcijas liecina, ka cilvēki ir sākuši domāt un arvien vairāk cilvēku ir gatavi aktīvi paust savu viedokli arī piketos un citos līdzīgos pasākumos. Ja mēs klusi, galvu nodūruši, visu bez iebildumiem pieņemsim, nekas nemainīsies. Vienīgi, rīkojot protesta akcijas, uzsvaru, manuprāt, vajadzētu likt tieši uz sarunām ar nozaru pārstāvjiem, ministriem, nevis tikai prasību paušanai, kas diemžēl nereti pārvēršas par nekorektu apgalvojumu izkliegšanu, – uzsver Andris Simtnieks. – Par „Latvenergo" tarifiem izskan, ka iedzīvotājiem tie ir nepietiekami skaidroti, bet daudzus jau satrauc ne tikai šis konkrētais paaugstinājums. Cenas taču palielinās visās jomās, un cilvēki ir neizpratnē par situāciju kopumā. Netiek arī skaidrots, kur tiek ieguldīta „Latvenergo" peļņa. Ja to saņem valsts un izmanto budžeta caurumu lāpīšanai, tas nav pareizi, jo vismaz daļa būtu jāiegulda uzņēmuma attīstībā. Īpaši, ja atceras visas tās nebūšanas pēc pagājušās vasaras vētras vai šīs sniegotās ziemas sākuma, kad ilgstoši nespēja atjaunot elektroapgādi. Vietā ir jautājums, vai arī jaunie elektroenerģijas tarifi nav izstrādāti ar tādu aprēķinu, lai arī turpmāk caurumus budžetā varētu lāpīt vēl lielākā apjomā.
Ja runājam par kravu pārvadātājiem, uz to var raudzīties divējādi. Daļa šoferu, lai vairāk nopelnītu, bez pārtraukuma ir gatavi braukt ne tikai 8 vai 10 stundas, bet gandrīz vai visu diennakti – negulējuši un pusaizmiguši. Taču to nevajadzētu pieļaut, jo tādējādi tiek apdraudēta ne tikai viņu pašu, bet arī pārējo satiksmes dalībnieku drošība. Protams, jādomā par to, lai kravu pārvadātājiem būtu iespēja pilnvērtīgi atpūsties. Stāvlaukumu, kur varētu piestāt, Latvijā tik tiešām nav daudz. ES valstīs gan šādos stāvlaukumos ir gan kafejnīcas, gan dušas, kur nomazgāties. Turpretī Latvijā gandrīz vai vienīgā vieta, kur autobraucēji var piestāt, ir degvielas uzpildes stacijas, bet tur vietu skaits smagajām mašīnām ar piekabēm ir ļoti ierobežots.
Arī attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem situācija nav viennozīmīga, tā ir jāpēta un jāanalizē. Ja lielais autobuss ar 3-4 pasažieriem brauc lielus gabalus, tad droši vien ir jāmeklē cits risinājums, piemēram, starppilsētu autobusi pasažierus varētu aizvest līdz dzelzceļa vai autobusu stacijai, kur viņi varētu turpināt ceļu ar vilcienu vai autobusu, savukārt rentablus maršrutus atstājot bez izmaiņām un, protams, saglabājot pasažieru pārvadājumiem valsts dotāciju.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA