20. martā apritēja 10 gadu, kopš Andrejs Ceļapīters tika ievēlēts par Madonas pilsētas domes priekšsēdētāju.
Mainoties domes vadībai un deputātu sasaukumam, aizsākās krass pavērsiens Madonas pilsētas attīstības virzienā, sākās atkusnis, un ne jau tikai tāpēc, ka togad astronomiskais pavasaris sakrita ar norisēm dabā, bet galvenokārt tādēļ, ka 2001. gada deputātu sasaukums savu darbību sāka ļoti enerģiski, ar daudzām iedzīvotājiem pašsaprotamām lietām – pavasara talku tradīcijas atjaunošanu, pilsētas sakopšanu, kas iepriekšējos gados bija atstāta novārtā, un citu problēmu aktualizēšanu.
Par to, ka kopš tā laika ir pagājuši jau 10 gadu, Madonas novada pašvaldības vadītājs Andrejs Ceļapīters jūtas nedaudz izbrīnīts.
– Kas to būtu domājis, bet, atsaucot atmiņā to laiku, protams, daudz ko var atcerēties. Tad Madonas pilsētas dome vēl atradās Saieta laukumā 10 – viesnīcas ēkā. Atmiņā palikušas pirmās talkas. Atmiņā iespiedusies Andra Elsiņa ienākšana domē, tas, kā visi kopā pucējām Madonu. Atceros, kā kļūdījāmies, prognozējot izvedamo atkritumu daudzumu un apsolot iedzīvotājiem, ka bez maksas varēsim izvest visus Spodrības mēneša laikā savāktos atkritumus, pērnās lapas, sausos zarus. Solījumu izpildījām, bet atkritumu kalni izrādījās tik lieli, ka to izvešana budžeta izdevumus palielināja par Ls 15 000. Tā ir ļoti liela nauda, raugoties pat no šodienas skatpunkta. Atceros, kā viesnīcas priekšā ielikām pirmo bruģi Madonas pilsētā, par ko saņēmām arī visai lielu devu kritikas. Atceros, kā Valmieras ielā bija jāstaigā pa trotuāru, kuram cauri spraucās armatūra un sievietes, aizķeroties aiz tās, itin bieži nolauza apaviem papēžus, zvanīja uz domi un pauda savu sašutumu. Atceros, kā sākām ar it kā mazām, bet ikdienā tik svarīgām lietām. Atmiņā palicis arī to dienu emocionāli pozitīvais lādiņš, cilvēku nedalīts atbalsts, bet varbūt tas, ka vienā unisonā domājām, tikai tā šķita, jo toreiz vēl nebija „Stara" mājas lapas internetā, kur katrs anonīmi varētu paust attieksmi un savu viedokli, – atzīst Andrejs Ceļapīters.
Tas, protams, ir personīgs viedoklis, taču, atceroties 2001. gada pavasari, arī man prātā iespiedusies to dienu vienotība. Reizēm pat šķiet, ka ne pirms tam, ne arī pēc tam deputātiem nav bijis tik liela iedzīvotāju atbalsta, kā toreiz, kad vismaz pirmajās 100 dienās domnieki strādāja kā vienota komanda, ko, starp citu, intervijā „Staram" toreiz atzina arī paši no dažādiem sarakstiem ievēlētie deputāti. Taču pirmo 100 dienu eiforija drīz vien pārgāja, un pagaisa arī vienotība.
– Jā, cik atceros, visasākās diskusijas pirmajā gadā izraisījās saistībā ar AS „Madonas ūdens" aktivitātēm, ūdens tarifiem, deputātu vidū nebija vienprātības. Liels paldies jāsaka nu jau aizsaulē aizgājušajam Andim Mežapuķem, kas tolaik, kad bija jāpieņem arī nepopulāri lēmumi, uzņēmās lielāko smagumu. 2002. gadā domstarpības pamazām izlīdzinājās, un darbs sāka veikties raitāk, kvalitatīvāk, – atceras Andrejs Ceļapīters.
Vaicāts, kā ir sācies vienpadsmitais darba gads (kopš 2009. gada 1. jūlija viņam gan ir jauns amats – Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs), Andrejs Ceļapīters pirmdien atzina, ka diena bijusi saspringta.
– Šodien bija atbraukuši potenciālie investori, un saruna norisinājās par piedāvājumu Madonas novadā attīstīt agrobiznesu, siltumnīcu saimniecību, ekokultūras, citas lauksaimniecības jomas ar iespēju piesaistīt lielas investīcijas. Uzklausījām un parādījām potenciālās vietas, kur Madonas pilsētā varētu izvietot centrālo bāzi, loģistikas centru, kur lauku teritorijās – attīstīt ražošanu. Varbūt potenciālos investorus ieinteresēs iespēja ražošanas bāzi kopā ar peldbaseinu būvēt blakus sporta hallei, jo viņi ir ieinteresēti iesaistīties arī citās aktivitātēs, attīstīt ar sauli, ūdens termālo enerģiju apgūšanu saistītās tehnoloģijas. Katrā ziņā idejas ir ļoti interesantas, – uzskata Andrejs Ceļapīters.
Atgriežoties pie sarunas sākumā aizsāktās tēmas, Madonas novada pašvaldības vadītājs uzsver, ka šajos gados Madonas attīstībā ir daudz paveikts.
– Toreiz, pirms 10 gadiem, ieceres bija visai pieticīgas, bet bija liela vēlme īstenot nozīmīgus projektus. Raugoties ar tā laika acīm uz to, kas pa šiem gadiem Madonā ir uzbūvēts un izdarīts, tam ir pat grūti noticēt. Varam ņemt jebkuru pašvaldības atbildības sfēru. Ūdenssaimniecība ir simtprocentīgi sakārtota. Siltumsaimniecība, kad uzbūvēsim koģenerācijas staciju (es ceru, ka tā notiks) un pabeigsim siltumtrašu nomaiņu (jānomaina vēl 3 km pilsētas centrā), arī būs simtprocentīgi sakārtota. Skolas ir sakārtotas. Bērnudārzi tiek pārbūvēti. Arī Madonas kultūras nama otrā kārta tikpat kā pabeigta. Sporta halle, uz ko Madona gāja 40-50 gadu, ir uzbūvēta. Nupat brīvdienās Madonā bija atbraukuši uzņēmēji, potenciālie investori no Sanktpēterburgas, un arī viņi to novērtēja atzinīgi, teica: atbrauksit pie mums, parādīsim jums Ziemas pili, Ermitāžu, arī daudzus sporta objektus, bet tāda sporta centra kā mums viņiem gan neesot. Mūsu viesiem Madonas sporta centrs patika gan dizaina, gan funkcionālā ziņā, viņi nākamreiz solīja atbraukt ar augsta ranga sportistiem. Pirms 10 gadiem par tādiem objektiem varējām tikai sapņot, – piebilst Andrejs Ceļapīters.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto