Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

ZZS deputāti apmeklē Madonu

Redakcija

Autors • 16.03.2011.

ZZS deputāti apmeklē Madonu
Burtu lielums

Otrdien, atsaucoties uz Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Andreja Ceļapītera aicinājumu, Madonu apmeklēja Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti Iveta Grigule, Aivars Dronka, Guntis Rozītis, Didzis Zemmers, Laimis Šāvējs un Staņislavs Šķesters.

Saeimas deputāte Iveta Grigule atzina, ka apmeklējuma laiks nav izmeklēts nejauši, jo šajā dienā Madonas slimnīcai apritēja 80 gadu jubileja un Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā tika atvērta izstāde par godu Madonas pilsētas 85 gadu jubilejai un Madonas slimnīcas 80 gadu jubilejai.

– Jautājums par Madonas slimnīcu mūsu frakcijā aktualizējās decembrī, kad sākās visas šīs peripetijas saistībā ar plāniem reorganizēt lokālās slimnīcas. Piedaloties Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Andrejam Ceļapīteram un slimnīcas vadītājam Bruno Kokaram, ļoti aktīvi visos iespējamajos veidos centāmies šo situāciju ar Veselības ministriju risināt, tādēļ arī šodien atsaucāmies aicinājumam apmeklēt Madonu, pie viena apciemojot arī dažas izglītības iestādes – Madonas Valsts ģimnāziju un Lazdonas pamatskolu, jo, kā zināms, problēmas valstī ir arī ar sistēmu „nauda seko bērnam". Madonas pilsētas skolās bērnu skaits ir atbilstošs, lai finansējuma pedagogu algām pietiktu, taču situācija ir atšķirīga daudzos mazajos lauku pagastos, kur bērnu skaits ar katru gadu sarūk. Jāatzīst, man ir liels prieks, ka Madonas novada dome šo situāciju izprot un lielās skolas dalās ar mazajām. Protams, iedzīvotāji un pedagogi to vērtē pretrunīgi. Ir, kas uzskata – kādēļ viņiem jādalās, ja mazajās skolās bērnu nepietiek. Var tās slēgt un bērnus vest uz citām mācību iestādēm. Mans personīgais, kā arī frakcijas deputātu viedoklis ir, ka mazās lauku skolas, neraugoties uz to, ka tajās ir 60, 50 vai 40 bērnu, tomēr ir jāsaglabā, jo, ja izglītības iestādes nebūs, tad pēc pāris gadiem konkrētajā apdzīvotajā vietā būs palikuši cilvēki vien pensijas vecumā, kas nevēlēsies pamest savas dzimtās mājas. Nevaram mēs turpināt vēl vairāk noplicināt laukus, tādēļ skolas ir jāsaglabā. Šobrīd strādājam pie priekšlikumiem izmaiņām Ministru kabineta noteikumos, kas ļautu kaut nedaudz izlīdzināt finansējumu tā, lai lauku reģiona skolas, piemērojot noteiktu koeficientu, par vienu skolēnu saņemtu lielāku naudu nekā Rīgas un tai tuvējās skolas. Mēs neesam ieinteresēti, lai būtu tikai Rīga un lielās republikas pilsētas. Latvija tradicionāli ir viensētu un lauku zeme.

– Tā ir mūsu īpatnība un, iespējams, arī apgrūtinājums valstij, taču valsts arī nav privātuzņēmums, kur viss atkarīgs tikai no ekonomiskā pamatojuma. Līdzīgi ir arī ar slimnīcām. Iespējams, izvērtējot ekonomiskos aspektus, nav izdevīgi, lai Madonā pastāv slimnīca, taču, no veselības aprūpes pieejamības viedokļa raugoties, slimnīcai šeit ir jābūt, jo nedz uz Valmieru, nedz Rīgu šos pacientus aizvest nevarēs, – savā viedoklī dalījās Iveta Grigule.

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 17.03.2011.

Autors: EGILS KAZAKEVIČS

OĻĢERTA SKUJAS foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px