Latvijas valdība un tās stabilitāte vai, drīzāk, stabilitātes trūkums ir bijusi viena no karstajām tēmām jau vairākus mēnešus. Ļoti plašs temats, kas ļauj gan minēt, gan spekulēt, gan apgalvot, gan noliegt, taču to, kas notiek īstenībā, visticamāk, zina vien šaurs cilvēku loks. Šoreiz vairāk vēlos runāt par to, kā tas viss izskatās no malas.
Atminos pērnā oktobra notikumus, kad slikti maskēti smaidi rotāja nominālo uzvarētāju sejas, savukārt viegls mulsums un vilšanās atspoguļojās zaudētājos. Līdztekus šīm viegli prognozējamajām cilvēciskajām emocijām dažu vēlēšanās zaudējušu politiķu (no apvienības „Par labu Latviju") uzvedība nebūt neliecināja, ka viņiem ar vēlētāju atbalstu šoreiz nav laimējies. Acīmredzot jau tobrīd dažs labs Latvijas politikas ilgdzīvotājs saprata, ka ne vienmēr vieglie un pašsaprotamie risinājumi tādi arī ir. To lielā mērā var attiecināt arī uz Latvijas valdības izveidi. Mokās un strīdos dzimusi divu partiju apvienība, kas kādam šķita loģisks matemātisks vingrinājums, dzīvē sevi ir pierādījusi kā bumbu ar laika degli.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 10.03.2011.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS