Vasaras nogalē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Madonas rajona padome veica aptauju – cik apmierināts ar savu darbu ir pedagogs.
Aptaujā brīvprātīgi piedalījās 143 pedagogi no 22 izglītības iestādēm: 5 pirmsskolas izglītības iestādēm, 10 pamatskolām, 6 vidusskolām un 1 arodvidusskolas.
Vairums pedagogu ir apmierināti ar savu darbavietu (115). Apmierināti vai daļēji apmierināti pedagogi ir arī ar saviem audzēkņiem, problēmas reizēm rodas sadarbībā ar viņu vecākiem. Lielas vai nepamatoti lielas prasības parasti izvirza tie vecāki, kuri paši par saviem bērniem rūpējas visai maz, ir arī uzskats, ka pedagogs bērnam iedos visu, bet nav izpratnes, ka audzināšanas procesā jāiesaistās arī pašiem vecākiem.
Saskaņā ar aptauju pedagogi tikai daļēji ir apmierināti (81) vai nav apmierināti (34) ar iestādes materiālo bāzi sekmīga mācību procesa nodrošināšanai. Kā raksta aptaujātie skolotāji, „lai rosinātu skolēnu radošu interesi, skolotājam jāgatavo uzskates materiāli, jāpērk papildus grāmatas, jo ne vienmēr skolu bibliotēkās visu nepieciešamo nodrošina".
Madonas rajona pedagogi ir tikai daļēji apmierināti (73) vai nav apmierināti (34) ar darba apjomu, kas jāveic. Šajā sakarībā kāds pedagogs raksta – „darba apjoms ir liels, visu laiku, arī brīvdienās, jūtos kā darbā – labošana, gatavošanās stundām". Savukārt kād
a cita skolotāja uzsver – „strādāju nedēļā 70 stundas un ļoti nogurstu".
Skolotāji laukos praktiski nesaņem nekādas papildu sociālās garantijas. Viņi vēlētos valsts apmaksātu veselības apdrošināšanu, izdienas pensiju, agrāku pensionēšanās vecumu, relaksācijas iespējas un daļēji atmaksātus komunālos maksājumus. Atalgojums – saskaņā ar aptaujas rezultātiem – apmierina vai daļēji apmierina tikai 23 pedagogus. Viņi raksta: „Kamēr ir tikai divas likmes, vēl var iztikt, ja ir jādzīvo uz vienas likmes, tad noteikti no skolas aizietu." 113 skolotājus atalgojums neapmierina, viņuprāt, tas neatbilst ieguldītā darba apjomam un tai atbildībai, kas no skolotāja tiek prasīta.
Aptaujā Madonas rajona pedagogiem tika jautāts arī tas, ko viņi prasa no augstākstāvošām institūcijām, lai justos apmierināti ar savu darbu, dzīvi kopumā. Pirmkārt, viņi vēlas drošību: bērnu drošību – mācības sakārtotā darba vidē, izremontētās, mūsdienīgi iekārtotās mācību, nodarbību telpās ar materiālo bāzi; pedagogu drošību – pārliecību, ka pedagoga darbs, profesija ir un būs valstij nepieciešama un novērtēta.
Otrkārt, stabilas mācību programmas, standartus ar atbilstošu materiālo bāzi, vienotiem mācību līdzekļiem – grāmatām, darba burtnīcām. Treškārt, normālu darba apjomu bez papīru birokrātijas un samazināt pirmsskolas pedagogu darba apjomu no 36 stundām uz 30 stundām nedēļā. Ceturtkārt, sociālās garantijas.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 29.09.2007.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS