Otrdien uz Rīgu devās Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības valdes priekšsēdētāja Jeuženija Adamoviča un valdes locekle Maija Ančupāne, lai Ministru kabinetā iesniegtu apjomīgu sējumu ar 15 690 iedzīvotāju parakstiem Madonas slimnīcas saglabāšanai pašreizējā statusā.
Pirms došanās uz Rīgu parakstu vākšanas iniciatores tikās ar SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētāju Bruno Kokaru.
– Mēs jums esam atdevuši 15 690 parakstu kopijas (oriģināli tiks iesniegti MK), lai tad, kad Madonas slimnīcu apmeklē ministri, premjers, Saeimas deputāti vai Valsts prezidents, jūs varētu parādīt, cik liels sabiedrības atbalsts ir Madonas slimnīcai. To apliecina gan iedzīvotāju paraksti ne tikai no Madonas, Cesvaines, Ērgļu, Varakļānu un Lubānas, bet arī no Gulbenes, Rēzeknes, Aizkraukles un citiem novadiem, gan raksti presē. Arī šodien (8. februārī) laikrakstā „Stars" ir publicēta vēstule, kurā ļaudonietis Ārijs Mūrmanis pagasta pensionāru vārdā pauž atbalstu Madonas slimnīcai, – uzsvēra Jeuženija Adamoviča.
– Šī parakstu vākšanas akcija pierāda, ka slimnīca ir nepieciešama galvenokārt pacientiem. Tikai otršķirīgas ir slimnīcas darbinieku un Veselības ministrijas funkcionāru intereses. Par labi funkcionējošas slimnīcas slēgšanu lauku apvidū var runāt tikai tie, kas laukos nav bijuši, nezina lauku problēmas: neizbraucamos ceļus, slikto satiksmi un milzīgo nabadzību, – uzskata Bruno Kokars. – Jau vairākkārt esmu teicis, ka slimnīcas nomirs pašas, kad nebūs ārstu speciālistu. Mums pagaidām ārstu pietiek. Tikai daudzi ir ļoti cienījamā vecumā. Turpretī vairākās slimnīcās kadru problēma ir īpaši aktuāla, tāpēc rodas pamatots jautājums: kas reformatoriem vairāk nepieciešams –
saglabāta mūsu slimnīca un līdz ar to gadā aprūpēti 6-7 tūkstoši lauku pacientu, vai mūsu speciālisti, uz kuriem cer lielās slimnīcas. Īpaši akūta ir anesteziologu, bez kuriem nevar iztikt ne slimnīcas, ne NMP reanimācijas brigādes, ne traumpunkti, problēma. Jautājums: kāpēc slimnīcām, kurās ārsti ir, jācieš par citu pieļautajām kļūdām kadru politikā? Mūsu slimnīca ir ārstiem pirkusi dzīvokļus, maksājusi stipendiju medicīnas studentiem, apmaksājusi kvalifikācijas un arī specializācijas kursus, rūpējusies par konkurētspējīgu atalgojumu. Tieši tāpēc mūsu ārstiem ne slimnīcā, ne pilsētā nav privātprakšu, bet mūsu slimnīcas ambulatorā nodaļa ir lielāka nekā Rēzeknē vai Jelgavā.
SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars pauž atzinību akcijas iniciatoriem un tās atbalstītājiem: – Paldies Madonas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrībai, kas organizēja šo akciju. Paldies visiem parakstu vācējiem. Paldies visiem, kas mūs atbalstīja ar savu parakstu. Paldies Cesvaines novada domei par atbalsta vēstuli.
Arī Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības valdes priekšsēdētāja Jeuženija Adamoviča ir gandarīta par iedzīvotāju lielo aktivitāti un atbalstu: – Liels paldies visiem, kas izprata „draudošo" situāciju, kas mūs visus sagaidīs, ja tiks mainīts Madonas slimnīcas esošais darbības statuss, un ar savu parakstu atbalstīja savu slimnīcu. Īpašs paldies blakus novadu cilvēkiem – Varakļānos, Cesvainē, Lubānā, Ērgļos – un ļaudīm vēl tālākos novados – Gulbenē, Rēzeknē, Aizkrauklē un citos.
Viņa atzīst, ka, uzsākot parakstu vākšanas akciju, uz tik lielu atsaucību neesot cerējuši, bet, apkopojot savāktos parakstus, tomēr secina, ka atbalsts varējis būt vēl lielāks: – Lielāka aktivitāte varēja būt tieši no Madonas pilsētas iedzīvotājiem, tai skaitā no veco ļaužu pansionāta iemītniekiem, no kuriem nav parakstījies neviens, kaut gan parakstu lapas tur tika nogādātas un tieši viņiem vajadzība pēc medicīniskiem pakalpojumiem droši vien arī nākotnē būs visvairāk nepieciešama, turklāt Madonas slimnīca atrodas turpat blakus. Pieeja parakstu lapām tika nodrošināta arī Ļaudonas, Dzelzavas, Varakļānu pansionātu iemītniekiem, un viņi arī izteica savu nostāju.
Jāatzīst, ka liela daļa parakstītāju pret šo nopietno pasākumu pilnīgi nesaprotamu iemeslu dēļ ir izturējušies diezgan pavirši, nenorādot pilnu dzīvesvietas adresi, bet gan tikai pagasta, pilsētas vai novada nosaukumu vai – vēl „labāk" – darbavietu vai sava amata nosaukumu. Vai tiešām 20 gadu pēc neatkarības kāds vēl baidās par savu drošību vai varbūt par darbavietu? Katrā ziņā tā ir nenopietna pieeja šādam svarīgam pasākumam, kad paraksti tiek iesniegti visaugstākajā valdības līmenī. Liels paldies Cesvaines novada domei par atklāto atbalsta vēstuli Madonas slimnīcas saglabāšanai. Ļoti ceru, ka tāda taps arī no Madonas novada domes deputātiem.
Pašreiz Daugavpilī notiek parakstu vākšana pret vēl vienu kārtējo „nejēdzību" – elektrības cenu pieaugumu ar 1. aprīli. Paredzētais normatīvs (100 kilovatu mēnesī) ir pilnīgi aplams attiecībā pret reālajām vajadzībām. Ļoti gribētos, lai arī Madonas novadā notiktu šādas aktivitātes, ko varētu organizēt visvairāk neaizsargāto iedzīvotāju pārstāvji – pensionāru vai invalīdu biedrība.
Parakstu vākšana, kurā pausts lielas iedzīvotāju daļas nepārprotams atbalsts Madonas slimnīcai, ir noslēgusies. Vaicātas, vai valdība un Saeima, izvērtējot slimnīcu darbību un pieņemot lēmumu par to turpmāko statusu, ņems vērā sabiedrības viedokli, akcijas iniciatores atzīst, ka tāda ticība viņām esot.
Maija Ančupāne: – Es ceru, ka tās „gudrās" galvas, pirms cels roku vai spiedīs podziņu, tomēr padomās par tiem gandrīz 16 000 iedzīvotāju, kas ar savu parakstu ir apliecinājuši atbalstu Madonas slimnīcai. Mēs taču esam arī vēlētāji, un vēlēšanas būs vēl ne reizi vien!"
Jeuženija Adamoviča: – Mēs ceram gan uz valdības, gan veselības ministra, gan Saeimas sapratni un to, ka veselais saprāts gūs virsroku, tiks pieņemts labvēlīgs lēmums un mēs savu slimnīcu spēsim nosargāt. Madonas slimnīca pirmām kārtām vajadzīga pacientiem. Neviens jau nedomā par to, kā pacienti pēc ārstēšanās Valmieras, Jēkabpils vai kādā citā slimnīcā tālu no dzīvesvietas nokļūs atpakaļ mājās. Uz slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes jau aizvedīs, bet atpakaļ gan nevedīs. Īpaši sarežģīti tas būs lauku iedzīvotājiem, jo uz daudziem pagastiem autobusi kursē reti un ne katram ir sava automašīna. Un, pat ja tā arī ir, tas viss maksās lielu naudu, kuras lielākajai daļai, sevišķi šajos krīzes apstākļos, nav. Taču, ja 15 690 iedzīvotāju paraksti netiks ņemti vērā, mēs esam apņēmības pilni aktivitātes turpināt un organizēt arī citas protesta akcijas. Citādi jau mūsu valstī laikam arī nevar. Politiķi un varasvīri gan bieži uzsver, ka tautai ir tas spēks. Mēs ar savām aktivitātēm esam gatavi to apstiprināt. 24. februārī Madonas slimnīcā plāno ierasties izveidotā darba grupa un veselības ministrs. Būtu labi, ja Madonas slimnīcas atbalstītāji, skolu jaunieši u. c. šajā dienā (orientējoši ap pulksten 14) varētu sapulcēties pie slimnīcas un korektā piketā vēlreiz paust savu atbalstu Madonas slimnīcas pašreizējā statusa saglabāšanai.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto