Klusie, svētīgie Ziemassvētki aizvadīti, mīļi, cerīgi ar raķešu zvaigznēm sagaidīts Jaunais gadiņš. It kā būtu Kaķa, Zaķa (Truša) gads, bet ļoti agresīvi sākās. Vai tikai nav „krutka" – zaķa mīkstajā, pūkainajā kažociņā nav paslēpies ļaunais vilks?
Radio dragā: „Sekss ir labs, alus ir gards!" Televizors, sarkans palikdams, rāda ziņas, kā zibens spērienus no skaidrām debesīm. Prātam neaptveramas kriminālās izdarības, uguns, ūdens postu pasaulē. Valdības vīri neatpaliek, griež un cērp uz nebēdu, cenas visam un visur ceļas un ceļas, slimnīcas grasās klapēt ciet, lidmašīnas nelido, vilcieni stājas, labākie cilvēki klusi aiziet pa balto aizsaules ceļu…
Pagājis tikai pirmais mēnesis šajā gadā, kas būs tālāk? Vecam cilvēkam galva griežas riņķī vien, riņķī vien.
Kādreiz gribas lūgt: „Televizoriņ, televizoriņ, rādi ko skaistu, labu, mīļu!"
Un sagaidīju arī – tikai šoreiz „Stariņā". Labā, jaukā Līga Grāvīte aicina pensionārus klubiņā „Pie kamīna" uz tikšanos ar Miķeli Gruzīti. Līga, paldies par uzņēmību, labestību un pacietību darbā ar vecajiem ļaudīm, radot viņu ikdienībā prieku! Neraugoties uz to, ka šobrīd veci cilvēki un bērni nav topā. Lai Jūs, Līga, veselība un darba prieks pavada visu šo gadu!
Liku „Kosmodisku" uz muguras, pretsāpju tableti mutē un ar meitas palīdzību devos tikties ar iemīļoto dziedātāju. Klātienē nekad nebiju Miķeli Gruzīti redzējusi, tikai televizora ekrānā. Interese liela, klubiņā salasījāmies kupls pulks pensionāru. Precīzā laikā zālē ienāca viņš. Zāle palika klusa, piepildījās ar mieru un labestīgu gaisotni. Divas stundas pagāja nemanot, mijās dziesmas, kuriozi gadījumi no dzīves tika atstāstīti ar labsirdīgu humoru. Klausoties dziesmu brīnišķīgajos vārdos, jaukajās melodijās un vīrišķīgajā balsī, domas vijās un vijās.
Redzot Miķeli Gruzīti, rodas gudra, dzīvi saprotoša, godīga, drusku koķeti smaidīga cilvēka tēls. Novadīt Lubānas ļaudis 34 gadus, tur ir jābūt prasmīgam vīram, ar stingru savu nostāju. Jā, viņš ir saimnieks savā zemē. Dzīvo ar redzīgām acīm, vēro saules lēktus un rietus mīļotajos Aiviekstes ozolos, dzird putnu dziesmas, mīl dabu un ļaudis. Viņš ir kā Latvijas dzintars! Veltīgi Miķeli Gruzīti meklēt miljonāru sarakstos, miljoni uz laukiem neaug un nevairojas, bet to droši var teikt, ka viņam pieder simtiem latviešu sirdis. Uz tādiem vīriem Latvija turas, uz vīriem, kas nāk pelēkos uzvalkos…
Ejot mājās, domāju: „Eh, kaut šādu cilvēku būtu vairāk, varbūt sēdētu arī augstos krēslos!" Tad varētu būt drošs, ka vecīšus nevestu ar ragaviņām uz mežu, bet tagad… kas zina, kā būs.
Visu pensionāru vārdā mīļi pateicamies Miķelim Gruzītim par mums atvēlēto laiku, par burvīgajiem un tik saprotošajiem vārdiem, melodijām. Lūdzam – saudzējiet sevi un radiet vēl daudz dziesmu! Tāda ir jūsu sūtība – dot citiem prieku. Varbūt taps arī dziesma par vecajiem darbarūķiem, varbūt pat veco ļaužu himna? Vēlreiz vēlam veselību! Uz tikšanos!
Jūsu uzticamie pensionāri, fani Madonā.
Pierakstīja vislielākā fane – RASMA