Pagājušajā piektdienā ar dažādiem pasākumiem Rīgā un citās Latvijas pilsētās tika atzīmēta „Draudzīgā aicinājuma diena", ko savulaik, aicinot ziedot skolām grāmatas, mākslas priekšmetus un naudas līdzekļus, iedibināja Kārlis Ulmanis.
1935. gadā savā vārdadienā Kārlis Ulmanis aizsāka tradīciju dāvāt grāmatas savai skolai, un tā 28. janvāris Latvijā kļuva par Draudzīgā aicinājuma dienu. Vēstures gaitā tradīcija ir attīstījusies un apaugusi ar jaunām idejām, pāraugot sabiedriskā kustībā, kas mudina dalīties un būt solidāriem un līdzatbildīgiem kopējā labuma vārdā.
Viens no Draudzīgā aicinājuma dienas tradicionāliem pasākumiem ir „Draudzīgā aicinājuma medaļas" pasniegšana Cēsu Valsts ģimnāzijā. Tās pasniedz vidusskolu absolventiem, kas mācību laikā ieguvuši atzinību starptautiskajās olimpiādēs, absolventu skolotājiem, sabiedriskajiem darbiniekiem, kas uzturējuši latviskumu, mecenātiem, kas atbalstījuši izglītības iestādes, un mediju pārstāvjiem par „Draudzīgā aicinājuma" idejas popularizēšanu.
Apbalvo piecās nominācijās
Cēsu Draudzīgā aicinājuma Valsts ģimnāzijas direktore Dace Eglīte svinīgā pasākuma dalībniekiem atgādināja par Draudzīgā aicinājuma būtību.
– Pirms 76 gadiem sabiedrībā tika mests aicinājums – ziedosim savai skolai, atcerēsimies to. Pēc 50 gadiem, atjaunojot Latvijas valsti un arī šo vidusskolu, šis aicinājums ir guvis jaunu skanējumu un interpretāciju, un mūsu skolai kopā ar Cēsu Draudzīgā aicinājuma fondu ir tā laime šo aicinājumu nest tautā. Cēsīs jau 13. reizi pulcējas tie, kuri apbalvoti ar fonda augstāko apbalvojumu – medaļu un Goda diplomu. Pirms svētkiem, domājot par šiem cilvēkiem, pieķēros domai, ko izteica kāda no ģimnāzijas skolotājām, proti, bieži vien sakām, ka esam maza tauta un maza valsts, ko gan mēs daudz spējam. Taču īstenībā mēs esam bagāti, jo valstī ir tik daudz gudru, talantīgu, izcilu cilvēku, un mums to vajag novērtēt. Gadu no gada domājot par apbalvotajiem cilvēkiem, domāju par to, cik viņu Latvijas sabiedrībā ir daudz un cik tie ir daudzpusīgi. Šodien apbalvojumu piecās nominācijās saņems 60 cilvēku. Tie ir izcili Latvijas skolu absolventi, kuri Latvijas vārdu ar savām zināšanām ir nesuši tālu pasaulē, tie ir fantastiski pedagogi, kuri savu darbu uztver kā misiju, tie ir sabiedriskie darbinieki – cilvēki, kuri sabiedrībā uztur latviskumu un rūpējas par to, lai mēs saglabātu savu identitāti, tie ir arī mecenāti, kuri sniedz jūtamu ieguldījumu skolu modernizācijā un materiāli tehniskās bāzes attīstībā, un tie ir plašsaziņas līdzekļi, kuri uztausta, ierauga skolu un izglītības problēmas un vajadzības un tās ne tikai pasviež sabiedrībai, bet cenšas arī risināt.
Šiem cilvēkiem, organizācijām Draudzīgā aicinājuma dienā mēs sakām paldies, – svinīgā notikuma dalībniekus uzrunāja Dace Eglīte.
Dāvinājuma idejai nebūs noilguma
Kopš „Draudzīgā aicinājuma fonds" ar tā valdes priekšsēdētāja Jāņa Endeles iniciatīvu 1999. gadā iedibināja „Draudzīgā aicinājuma medaļu", tās pasniegšanā klāt visus šos gadus ir piedalījies bijušais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis.
– Šis zināmā mērā ir pārdomu brīdis. Kārtējo reizi stāvu šajā skolā ar šo domu, šo ideju, šo pārliecību, neraugoties uz to, kādās dzīves krustcelēs atrodamies, gadiem ejot. Secinu, ka ir vērtības, kas paliek mūžam. Tas negadās bieži. Kārlis Ulmanis, būdams rīcības cilvēks, mūsu tautas atmiņā ir saglabājies ar ļoti daudziem spilgtiem notikumiem. Aizvien vairāk izkristalizējas, ka viņa nozīmīgākais darbs pēc būtības, pēc satura un nākotnei saglabātās vērtības ir tieši šis – Draudzīgais aicinājums. Draudzīgā aicinājuma idejai vairs nekad nebūs noilguma, – uzsvēra Guntis Ulmanis.
Apsveikuma vēstuli šim pasākumam bija atsūtījis arī izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks. Tajā viņš atzina, ka šī ir viena no unikālākajām tradīcijām Latvijas izglītības nozarē.
– Visiem, kas iesaistījušies vai plāno kļūt par Draudzīgā aicinājuma dalībniekiem, būtiskais ieguvums ir saistīts ar dāvināšanas prieku un izpratnes nostiprināšanos par zinoša cilvēka nozīmi valsts attīstībā. Tā ir arī iespēja stiprināt saikni starp izglītību un sabiedrību. Tieši Draudzīgā aicinājuma dienā aicinu skolas iepazīstināt sabiedrību ar saviem panākumiem un labās prakses piemēriem, – vēstulē minēja Rolands Broks.
Mūsu medaļnieki
60 medaļas saņēmušo vidū bija arī trīs mūsu reģiona pārstāvji – Madonas Valsts ģimnāzijas absolvents Pēteris Rozenbaks, kas tika apbalvots par izciliem sasniegumiem, starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē 2009. gadā izcīnot bronzas medaļu un 2010. gadā – sudraba medaļu. Medaļa tika piešķirta arī Madonas Valsts ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotājai Laimdotai Jansonei – par skolēna sagatavošanu starptautiskiem sasniegumiem mācībās. Sabiedriskā darbinieka nominācijā medaļa un diploms tika piešķirts arī mūzikas skolotājam, kordiriģentam un ilggadējam Dziesmu un deju svētku virsdiriģentam Jānim Dzintaram Sprancmanim.
Vaicāts par izjūtām, saņemot apbalvojumu, Jānis Dzintars Sprancmanis atzina, ka aizvadītais gads viņam ir bijis notikumiem un pārdzīvojumiem bagāts.
– Dziesmu svētki sniedza lielu gandarījumu, jo mūsu kori sagādāja patīkamas izjūtas. Kas attiecas uz Latvijas vārda nešanu pasaulē, par ko arī tika piešķirta medaļa, jāatzīst, ka manā gadījumā tas tā bieži vien arī ir bijis, jo kur tikai gadu gaitā iznācis diriģēt – Spānijā, Vācijā, Francijā, Krievijā un Čehijā. Lielākais prieks man šodien tomēr bija par tiem jaunajiem cilvēkiem, kas saņēma godinājumus, jo tā ir mūsu lielākā vērtība. Redzu, ka mums aug jaunu un gudru cilvēku paaudze, par kuru nav jākaunas, – atzina Jānis Dzintars Sprancmanis.
Pēteris Rozenbaks, kam šis ir arī pirmais studiju gads Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē, neslēpa, ka ir patīkami, ja jauniešu sniegums tiek novērtēts un par to kāds pasaka arī paldies.
– Par panākumiem mācībās, kā arī to, ka augstskolā šobrīd mācīties ir nedaudz vieglāk, liels paldies jāsaka ir MVĢ, kas mums latiņu uzstādīja augstu. Zinu, ka ne visur no skolēniem tiek prasīts tas, ko prasa MVĢ, un to es tagad ļoti labi redzu LU, kur starpība zināšanās starp dažādas skolas beigušiem skolēniem ir pārsteidzoši liela. Jāatzīst, ka arī daudzviet Latvijas augstākajai izglītībai veltītā kritika bieži vien ir pelnīta, it īpaši saistībā ar mācībspēkiem, – pēc pirmā pusgada augstskolā un sesijā iegūtās vidējās atzīmes 9,2 savus salīdzinošos vērtējumus par vidējo un augstāko izglītību jau varēja izteikt Pēteris Rozenbaks.
MVĢ ģeogrāfijas skolotāja Laimdota Jansone pieticīgi atzina, ka viņas nopelnu Pētera Rozenbaka panākumos tikpat kā nav.
– Tas lielākoties ir Pētera paša fantastiskais darbs, un šajā ziņā vēlos teikt, ka viņa nopelns tajā ir 99% un es sev varu atvēlēt labi ja 1%, – norādīja Laimdota Jansone.
Šī nav pirmā reize, kad „Draudzīgā aicinājuma medaļu" saņem kāds no mūsu reģiona skolu absolventiem, pedagogiem vai sabiedriskajiem darbiniekiem. Apbalvojums ir bijis piešķirts Paulim Dzintaram, kura stipendija ir palīdzējusi daudziem MVĢ skolēniem nodrošināt mācību procesu kādā no augstskolām. Pirms dažiem gadiem medaļu saņēma arī MVĢ absolvents Artūrs Gruduls, kas arī guva starptautiskus panākumus mācību olimpiādēs. 2004. gadā medaļu nominācijā „Masu mediji" par Draudzīgā aicinājuma idejas popularizēšanu saņēma arī laikraksts „Stars".
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AUTORA foto