SIA „Kusas nami'' tika nodibināta 2004. gadā, pēc tam, kad Aronas pagasta padome nolēma atteikties no privātfirmas pakalpojumiem un izveidoja savu uzņēmumu, lai ar siltumu nodrošinātu gan daudzdzīvokļu mājas, gan pašvaldības iestādes.
Visus šos gadus SIA „Kusas nami" strādā Guntara Ābola vadībā, kas labi pārzina komunālo saimniecību pagastā, daudzdzīvokļu māju tehnisko stāvokli, siltumapgādes sistēmu, problēmas ūdenssaimniecībā, jo Kusā viņš strādā jau kopš 1976. gada. Tad vēl pastāvēja Madonas 19. PMK, un šajā uzņēmumā Guntars Ābols veica būvdarbu vadītāja pienākumus. Viņam nav noslēpums arī iedzīvotāju zemā maksātspēja Aronas pagastā. Lielo parādu, kā arī zemo tarifu dēļ, īpaši attiecībā uz ūdeni un kanalizāciju, tāpat māju apsaimniekošanu, netiek uzkrāti līdzekļi uzņēmuma attīstībai.
Vaicāts par darbības virzieniem, SIA „Kusas nami" valdes loceklis Guntars Ābols atzīmē, ka uzņēmums sniedz ūdens un kanalizācijas pakalpojumus Kusas un Lauteres ciemā. Kusas ciema iedzīvotāji tiek nodrošināti arī ar siltumu.
– Veicām arī atkritumu apsaimniekošanu, bet tagad to ir pārņēmusi SIA „Madonas namsaimnieks". Mūsu pārziņā ir arī namu apsaimniekošana, Kusā apsaimniekojam trīs daudzdzīvokļu mājas. Viss jau būtu labi, ja iedzīvotājiem būtu lielāka maksātspēja, bet tā daudzas ieceres atduras pret parādiem. Uzlabojumus taču nevar veikt, ja nav naudas, – atzīst Guntars Ābols.
Uz šāgada 1. janvāri Aronas pagasta iedzīvotāji uzņēmumam ir parādā Ls 16 255, tai skaitā par decembri Ls 5400, ko atskaitot, sanāk, ka uzņēmuma pastāvēšanas sešos gados iedzīvotāji ir sakrājuši aptuveni 11 000 latu lielu parādu. Vasaras mēnešos tas samazinās, tomēr liela daļa tāpat paliek parādā. Taču, neraugoties uz to, siltums daudzdzīvokļu mājās un citos objektos tiek nodrošināts, bet kurināmais iepirkts pat visai apkures sezonai jau pirms tās sākuma.
– Mums ir izveidojusies laba sadarbība ar pagasta pārvaldi. Esmu ļoti apmierināts ar pašvaldības attieksmi pret savu uzņēmumu. Pateicoties pašvaldībai, Kusā ir sakārtota apkures sistēma. Mums ir nomainītas siltumtrases, katlumājā izbūvēts jauns apkures katls, visās mājās ir salikti siltummezgli. Lielākais mūsu sāpju bērns ir ūdensvadi un kanalizācijas sistēma, kas ir vēl no padomju laikiem. Piesaistot ES finansējumu, dažus uzlabojumus esam veikuši, bet ir jāveic pamatīga to rekonstrukcija, īpaši Lauterē, kur ūdensvadi ir ļoti sliktā stāvoklī un bieži plīst, kā nupat šopirmdien – pat trijās vietās. Patlaban tiek izstrādāti projekti ūdenssaimniecības attīstībai Lauteres un Kusas ciemā, – informē Guntars Ābols.
Aizvakar Madonas novada domes sēdē tika apstiprināts SIA „Vides konsultantu aģentūra" izstrādātais tehniski ekonomiskais pamatojums (TEP) ūdenssaimniecības attīstībai Aronas pagasta Lauteres ciemā un Kusas ciemā.
Jāveic rekonstrukcija
Ja izdosies piesaistīt ERAF finansējumu, Lauteres ciemā tiks veikta 1984 m ūdensvada rekonstrukcija, uzbūvēta ūdens sagatavošanas stacijas ēka un tajā uzstādīta ūdens sagatavošanas iekārta, hidrofors, izbūvēts urbums un 35 m kanalizācijas kolektors. Savukārt Kusas ciemā notiks 1644 m ūdensvada, esošās ūdens ņemšanas vietas rekonstrukcija. Tiks izbūvētas arī asenizācijas mašīnas notekūdeņu pieņemšanas kameras, kā arī veikta 3204 m pašteces kanalizācijas kolektora rekonstrukcija, 15 m kanalizācijas spiedvada un kanalizācijas sūkņu stacijas izbūve.
– Mēs ļoti ceram, ka šie projekti gūs Vides ministrijas atbalstu un saņems nepieciešamo ERAF finansējumu, jo, tos īstenojot, gan uzlabotos dzeramā ūdens kvalitāte, gan samazinātos avāriju skaits centralizētās ūdensapgādes sistēmā. Lauteres ciema iedzīvotājiem piegādātajā ūdenī ir paaugstināts dzelzs saturs un duļķainība, ūdens kvalitāte neatbilst MK noteikumos noteiktajām prasībām (šogad beidzas termiņš neatbilstības novēršanai). Savukārt Kusā ir uzstādītas atdzelžošanas iekārtas, tās darbojas un ūdens kvalitāte ir uzlabojusies, bet ūdensvadi ir nolietojušies, līdz ar to ūdens kvalitāti vēl ir iespējams uzlabot. Kusā ir arī jaunas attīrīšanas iekārtas, bet, ja nav sakārtota kanalizācijas sistēma un attīrīšanas iekārtās nokļūst arī virsūdeņi un gruntsūdeņi, to darbība ir apgrūtināta, – situāciju skaidro Guntars Ābols.
Liels siltuma patēriņš
Sarunas turpinājumā atgriežamies pie aizsāktās tēmas par siltumu, vai Kusā tas tiek piegādāts visiem iedzīvotājiem, kas to vēlas. Ar siltumu SIA „Kusas nami" nodrošina skolu, sporta zāli, pastu, bērnudārzu, pagastmāju, kā arī trīs daudzdzīvokļu mājas. Daļa iedzīvotāju, kas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dzīvokļu apsildei ierīkoja tā saucamās Godmaņa krāsnis, tās izmanto joprojām. Lai piesaistītu jaunus klientus, četrās privātmājās tika uzstādīti siltummezgli, tomēr tās neizmanto uzņēmuma pakalpojumus, jo ir liels siltuma patēriņš, līdz ar to sanāk ļoti augsta maksa par siltumu – 200-300 latu mēnesī par dzīvokli. No SIA „Kusas nami" pakalpojumiem pērn atteicās viena privātā daudzdzīvokļu māja Vītolu ielā 4, kurā ir vairāki dzīvokļi, jo arī tur bija liels siltuma patēriņš – viena kvadrātmetra apsilde izmaksājusi ap 5 latu, un to iedzīvotāji, protams, nespēj samaksāt.
– Ja mums būtu vairāk objektu, varbūt varētu samazināt tarifu, bet, tā kā šādas perspektīvas nav, ir jāsamazina siltuma zudumi mājās, kur ir liels patēriņš, jāveic energoefektivitātes pasākumi. Ir jāsaprot, ka, jo mazāk uzņēmumam klientu, jo lielāks ir tarifs. Daudzas izmaksas kā, piemēram, elektroenerģijai, jau nemainās. Sūkņiem ir jādarbojas, kurinātājiem ir jāstrādā neatkarīgi no tā, vai jāapkurina trīs vai desmit mājas, – norāda Guntars Ābols. Arī darbinieku skaitu uzņēmumā, kur, ieskaitot četrus kurinātājus, santehniķi un traktoristu, strādā tikai 10 darbinieku, nav iespējams samazināt.
Maksa atšķirīga
Siltuma patēriņš Kusā tiek uzskaitīts katrā mājā atsevišķi, līdz ar to maksa ir atšķirīga.
– 2009./2010. gada apkures sezonā (oktobris-aprīlis) iedzīvotājiem Melioratoru ielā 1 vidēji mēnesī bija jāmaksā Ls 0,85, Melioratoru 4 – Ls 0,65, Vītolu 2 – Ls 0,80 par kvadrātmetru. Šīs sezonas pirmajos apkures mēnešos (oktobrī-decembrī) salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu vidējais pieaugums ir 5-8 santīmi par kvadrātmetru. Ja paskatāmies atsevišķi pa mēnešiem, kādus rēķinus Kusas iedzīvotāji saņēma decembrī un mēnesi iepriekš, tie ir atšķirīgi. Mājas iedzīvotājiem Melioratoru ielā 1 siltums pērn decembrī izmaksāja Ls 1,31, Melioratoru 4 – Ls 1,34, bet Vītolu ielā 2 – Ls 1,29 par kvadrātmetru, mēnesi iepriekš – attiecīgi Ls 0,66, Ls 0,61 un Ls 0,65 par kvadrātmetru, tātad decembrī maksa salīdzinājumā ar novembri palielinājās divas reizes. Siltumenerģijas tarifs mums ir Ls 28,82/MWh (plus PVN), un tas nav mainījies kopš 2008. gada. Madonas novadā tas ir viens no zemākajiem, – akcentē uzņēmuma vadītājs.
Kāpēc tomēr rēķini par saņemto siltumu tieši pērnā gada decembrī ir tik lieli?
– Tas skaidrojams ar lielo siltuma patēriņu mājās, turklāt tāds decembris kā pērn, kad gaisa temperatūra faktiski dienā un naktī bija gandrīz vienāda, taču sen nav bijis. Daudzi gan iebilst, ka 30 grādu salu kā pagājušajā gadā tomēr neesam piedzīvojuši. Jā, nebija ne -30 grādu, ne arī -20 grādu, toties sals pieturējās vienmērīgi, tāpēc arī mājās ir tik liels siltuma patēriņš. Un ne tikai Kusā, bet arī Madonā, Rīgā un citās apdzīvotās vietās, – atzīst Guntars Ābols.
Iedzīvotājiem arī Kusā ir iespēja izvēlēties optimālo siltuma režīmu savās mājās, tehniski iespējams uzstādīt arī atšķirīgu siltuma un karstā ūdens padeves režīmu dienā un naktī, bet ne visi to izmanto. Siltummezgli daudzdzīvokļu mājās Kusā ir uzstādīti tādi paši kā Madonā. Turklāt pastāv izvēles iespēja attiecībā uz siltuma režīma regulēšanu. Dažos objektos to uzstāda Madonas firmas, dažos – SIA „Kusas nami", bet vienā ēkā – mājas vecākais.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto