Šonedēļ Latvijā tika pieminēti janvāra barikāžu notikumi pirms 20 gadiem, kad tūkstošiem neapbruņotu cilvēku mūsu valsts sirdī Rīgā dienu un nakti stāvēja sardzē, gatavi ziedot dzīvību par Latvijas neatkarību. Neraugoties uz draudiem un upuriem. Kā atceraties un pieminat šos vēsturiskos notikumus, vakar vaicāju Madonas novada domes deputātam Valdim Vucānam un Vestienas pagasta pārvaldes vadītājam Artūram Vīlem-Bērziņam.
Sargājām Ulbrokas radiotorni
– Toreiz pēc traģiskajiem notikumiem Lietuvā 13. janvārī Rīgā tika rīkota plaša manifestācija, kurā kopā ar mūsu rajona tautfrontiešiem arī es piedalījos. Jau atceļā no Rīgas izskanēja ziņa, lai nebrauc mājās, bet atgriežas Rīgā, taču mēs tomēr atgriezāmies, lai otrā rītā jau organizētu autobusus ar brīvprātīgajiem, – atceras Valdis Vucāns. – Kalsnavas LTF atbalsta grupai bija uzticēta Ulbrokas radiotorņa sargāšana, un autobuss uz turieni no Kalsnavas devās katru dienu. Vieni brauca turp, citi atpakaļ. Arī pats Rīgā biju reizes 5, arī traģiskajā 20. janvāra naktī. Otrā rītā pēc dežūras braucām skatīties, kas tur īsti noticis. Vienu brīdi jau bija tāda informācija, ka OMON dodas arī Ulbrokas virzienā, un tad nu izjūtas bija tādas, kā bija. Tās ir neaizmirstamas emocijas, kas saviļņo arī pēc 20 gadiem.
Brauktu arī šodien
– Tajā laikā vēl biju jauns un traks, – nosaka Artūrs Vīle-Bērziņš un tūlīt piebilst: – No padomju saimniecības „Vestiena", kur strādāju par inženieri, katru dienu uz Rīgu devās autobuss ar 30 cilvēkiem. Brauca gan jaunieši, gan vecāka gadagājuma cilvēki. Daži barikādēs bija pārdienām, citi 1-2 reizes, es pats biju 3 reizes. 20. janvārī, kad notika apšaude un bija cilvēku upuri, gan tur nebi-ju – biju pirms tam divas reizes un tad 21. janvārī. Par toreizējiem motīviem grūti ko teikt: cik mēs toreiz par sevi domājām, cik par tagadējo paaudzi. Vienkārši pateica, ka jābrauc aizstāvēt savu valsti un neatkarību, un braucām.
Savukārt, vaicāts, vai tagad, ja vajadzētu, arī brauktu, A. Vīle-Bērziņš atbild viennozīmīgi: – Protams! Varbūt šobrīd nedaudz ir mainījušās vērtības, teiksim, attieksme pret valdību, bet pret valsti, pret cilvēcisko faktoru, tautas brīvību tas patriotisms jau tāpat kaut kur ir un nav galīgi pazudis. Lai atcerētos visus šos notikumus, ceturtdienas pēcpusdienā Vestienā tika iekurts ugunskurs, saaicināti barikāžu dalībnieki, toreizējie LTF aktīvisti Juris Reinbahs un Skaidrīte Mūrniece, kuri organizēja cilvēkus braucieniem uz barikādēm. Bija cilvēku 30, dalījāmies atmiņās, stāstījām jaunākajai paaudzei par šiem notikumiem, dziedājām.
Autore: BAIBA MIGLONE