Pirms divām dienām – 18. janvārī – Madonas bērnu un jauniešu centra pulciņu dalībnieki kopā ar pedagogiem devās uz Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju, lai piedalītos 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres pasākumā.
Lāpām rokās viņi ienāca muzejā, kur ieklausījās tautasdziesmās par Tēvzemi un apskatīja Žaņa Bezmera fotoizstādi, kas veltīta 1991. gada barikādēm.
Muzeja direktores vietnieks Indulis Zvirgzdiņš komentēja fotogrāfijas, kas uzņemtas pirms 20 gadiem un kuru autors ir toreizējais Madonas rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, viens no Latvijas Tautas frontes Madonas nodaļas līderiem Žanis Bezmers un dzelzavietis, nu jau mūžībā esošais, Andris Matulis.
Barikāžu notikumu izklāstā stāstītājs īpašu vērību pievērsa presei, televīzijai un radio, jo informācijas fiksētāji un sniedzēji gan pašu valsts iedzīvotājiem, gan tālāk pasaulei bija kā acuraugs arī barikāžu dalībniekiem. Tika minēts piemērs, ka „Stara" pārstāvji Rīgā uzturējās īsu brīdi, jo vajadzēja fiksēt notikušo un iespējami ātri braukt atpakaļ, lai to publicētu avīzē. Pirms 20 gadiem „Stars" tika iespiests Madonas tipogrāfijā, bet Rīgā tai brīdī ar avīzēm bija problemātiski, jo tolaik Pārdaugavā, no Preses nama, kur sagatavoja un drukāja lielākās nacionālās avīzes, redakciju un tipogrāfijas darbinieki bija izdzīti. „Izdzīšana" draudēja arī toreizējai Latvijas valdībai – Latvijas Augstākajai Padomei.
– 1991. gada janvāra sākumā Viļņā jau bija ieradies karaspēks, bruņutransportieri un tanki, – skolēniem atgādināja Indulis Zvirg-zdiņš. – 12. janvāra vakarā Lietuvas galvaspilsētā risinājās traģiski notikumi – ar tankiem brauca pāri cilvēkiem, karavīri šāva, un gāja bojā iedzīvotāji. Nākamajā dienā – 13. janvārī – Rīgā bija liels mītiņš, uz ko devās cilvēki no visas Latvijas, arī Madonas.
Šī manifestācija ir dokumentēta bildēs, kopumā Daugavmalā ieradās apmēram pusmiljons cilvēku. Plīvoja Latvijas, Lietuvas, Igaunijas karogi, šai vietā skaļi tika pateikts, ka tā, kā notikumi risinājās Viļņā, draud veidoties arī Rīgā. Līdz ar to, sākot ar 13. janvāra pēcpusdienu, Rīgā tika celtas barikādes.
Pateicoties fotogrāfijām, skolēni ieraudzīja to dienu notikumus – barikādes Dzirnavu ielā pie tālsatiksmes telefona centrāles, barikādes pie tagadējās Ministru kabineta ēkas, cilvēku nevardarbīgās protesta formas Vecrīgā un Zaķusalā.
– Fotogrāfijās var redzēt, ka barikādes tika veidotas no smagajām automašīnām, betona klučiem, dažādām lietām, kas trāpījās pa rokai, – komentēja Indulis Zvirgzdiņš.
– Galvenā barikāžu cēlāju doma bija viena – ja nāks tanki vai bruņutransportieri, aizsprostojumiem cauri izbraukt būs nedaudz grūtāk. Protams, pats svarīgākais bija fakts, ka visur bija cilvēki, kuri bija gatavi dežurēt un sargāt. Uz viņiem neviens nešāva, lai gan arī Rīgā bija vietas, kur šāvieni atskanēja.
Loģiski palūkojoties uz fotogrāfijās fiksēto, ir skaidrs, ka barikādes nebūtu atturējušas kara tehniku, tās drīzāk bija kā zīme un atgādinājums, ka svešinieki un militāristi te nav gaidīti. Ar barikādēm tika uzskatāmi demonstrēts, ka šīs vietas tiek sargātas ar Latvijas iedzīvotāju klātbūtni, viņu domu spēku un vienotību.
Skolēnu redzeslokā nonāca arī bilde, kur netālu no toreizējās Ministru padomes ēkas, kas nožogota ar automašīnām un autobusiem, redzama vieglā automašīna ar satelīttelevīzijas antenu. Turpat bija televizors, lai interesenti varētu vērot notiekošo pasaulē. – Brīdī, kad šai vietā pabiju es, televizorā tika rādīta Kuveita, kur tobrīd arī plosījās karš. Pēc kāda laika ziņu apskatos parādījās arī notikumi Rīgā, – atcerējās Indulis Zvirgzdiņš.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 20.01.2011.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto