Šajās dienās aprit 20 gadu, kopš Latvijas sabiedrība spēja apliecināt tādu vienotību un saliedētību, kādu šajā divdesmitgadē mums nav izdevies atkārtot. Un vai tas maz ir iespējams? Šajā laikposmā ir izaugusi cilvēku paaudze, kas jau sasniegusi pilngadību un uzsākusi pieaugušu cilvēku dzīvi. Lai kā dažs labs apzīmētu laiku, kurā mēs dzīvojam, tā tomēr ir brīvībā dzimušu un augušu cilvēku paaudze.
Mazāk sevis, bet tieši šo cilvēku dēļ daudzi 1991. gada janvārī izvēlējās doties celt barikādes un sargāt vairākus stratēģiski svarīgus objektus. Varbūt kādu uz šādu rīcību iedrošināja kopējā adrenalīna pārpilnā noskaņa, kas valstī valdīja. Daudzi saprata, ka šis ir vēsturisks pagrieziena un izšķiršanās brīdis. Grūti pateikt, cik daudzi no barikāžu dalībniekiem apzinājās reālos draudus savai dzīvībai un tālākajam liktenim, ja neatkarību neizdotos nosargāt. Svarīgi bija tur būt un piedalīties.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 20.01.2011.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto