Vakar ekonomikas ministrs Artis Kampars apmeklēja AS „Sadales tīkls" Ziemeļaustrumu reģiona centru Aiviekstē.
Reģionālās vizītes laikā ministrs vēlējās pārliecināties, kā uzņēmuma speciālisti kontrolē un vada lūzušu koku dēļ bojāto elektrolīniju atjaunošanu un koordinē sadarbību ar mežizstrādātājiem, lai izvairītos no jaunām ārkārtas situācijām un ilgstošiem un masveidīgiem elektropiegādes traucējumiem. Vienlaikus viņš arī vēlējās noskaidrot, kā tiek apzinātas prioritāri atjaunojamās elektrolīnijas.
AS „Sadales tīkls" Ziemeļaustrumu reģiona tehniskais vadītājs Ilmārs Sproģis un AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs ministru informēja, ka šobrīd ir palikušas trīs vidējā sprieguma līnijas, kurās ir bojājumi, kā arī trīs līniju posmi, kur viens transformators ir bez sprieguma.
– Piektdien līdz pulksten 8 rītā zemsprieguma līnijās tika pieteikti 73 bojājumi. Ja runājam par masveida bojājumiem, mūs tie skāra 25.-26. decembrī un kulmināciju sasniedza 2. janvārī, kad no 3800 transformatoru punktiem atslēgti bija 1400. Jau kopš pagājušā gada nogales strādājam ar pilnu jaudu un ceram, ka jau tuvākajās dienās visi bojājumi tiks novērsti un varēsim atgriezties normālā darba ritmā. Kopumā darbos ir iesaistīti visdažādākie resursi. Pagājušā gada nogalē un janvāra sākumā intensīvi strādājām pie bīstamo koku izciršanas, līniju attīrīšanas no tiem kokiem, kas zem sniega un apledojuma svara bija nodarījuši tām bojājumus. Pašlaik darbs turpinās. Vidēji reģionā strādā vairāk nekā 100 brigāžu. Vissmagāk skartie rajoni ir Madona, Aizkraukle un Jēkabpils. Šobrīd Madonā lielākais darba apjoms jau ir pabeigts, un arī Aizkrauklē tuvākajās dienās tas notiks, taču visgrūtāk iet ar Jēkabpili. Mūsu reģionā strādā arī septiņi harvesteri. Mežizstrādātāju apjoms šobrīd ir pietiekams, taču mēs varētu ņemt pretī arī lielāku, – ministru un citus klātesošos par situāciju Ziemeļaustrumu reģionā informēja Ilmārs Sproģis.
Artis Kampars arī vēlējās zināt, cik ilgu laiku varētu prasīt mežiz-strādes un attīrīšanas darbi.
– Esam izsludinājuši ārkārtas situāciju, taču bezgalīgi to uzturēt nevaram, tādēļ vēlos zināt, cik laika vēl varētu prasīt bīstamo līniju iztīrīšana, – vaicāja Artis Kampars.
Ilmārs Sproģis, kā arī „Latvenergo" un AS „Sadales tīkls" augstākā vadība atzina, ka mūsu reģionā vēl vienu nedēļu būtu nepieciešams saglabāt ārkārtas situāciju.
Ministrs par vienu no problēmām, kas izgaismojās šīs krīzes laikā, atzina nepilnības komunikācijā.
– Daugavpilī pašvaldības pārstāvji sūdzējās, ka tieši tehniskajā ziņā netika nodrošināta uzņēmuma komunikācija ar pašvaldību un tās iedzīvotājiem, tādēļ vēlos zināt, vai līdzīgas problēmas nav bijušas arī šeit un vai komunikācijas jomā nav veicami uzlabojumi, – interesējās Artis Kampars.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters atzina, ka mazāk problēmu bijis noorganizēt komunikāciju starp uzņēmumu, pašvaldību un pārvaldēm, vājā vieta bijusi tieši bojājumu pieteikšanas centralizētais mehānisms.
– Mēs kā pašvaldība nevaram katram iedzīvotājam paskaidrot un izstāstīt, kad, cikos, kādi darbi notiks utt. Ja cilvēks krīzes situācijā zvana uz informatīvo tālruni un pretī saņem autoatbildētāja tekstu, viņš sāks uztraukties. Uzskatu, ka šoreiz šī centralizētā sistēma nedarbojās un pie šī jautājuma nākotnē vajadzētu nopietni piestrādāt, – savu viedokli pauda Andrejs Ceļapīters.
Tam, ka ar iedzīvotāju informēšanu par bojājumiem ne viss bija kārtībā, piekrita arī „Latvenergo" vadība un norādīja, ka šo trūkumu novēršanā tiek strādāts.
Plašāk par ekonomikas ministra Aiviekstes apmeklējumu lasiet nākamajā „Stara" numurā.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto