Saņemot rēķinus par patērēto siltumu decembrī, daudzi iedzīvotāji visā Latvijā bija šokā. Izņēmums nav arī Madona. Ir pilsētas, kur vidējā maksa par viena kvadrātmetra apsildi ir lielāka, un ir tādas, kur iedzīvotājiem jāmaksā mazāk nekā Madonā.
Pirmais satraucošais zvans šoreiz atskanēja no Aizkraukles. Rēķinus par patērēto siltumu madonieši vēl nebija saņēmuši, līdz ar to nebija zināmas arī siltuma izmaksas, taču intuitīvi centos nomierināt satraukto paziņu – 73 santīmi plus 12 santīmu par kvadrātmetru vasaras mēnešos tomēr nav tās izmaksas, par kurām būtu tik ļoti jāsatraucas. Pēc dažām dienām viņa piezvanīja vēlreiz, lai pārliecinātos, vai tiešām Madonā vienistabas dzīvokļa apsilde decembrī izmaksājusi ap 50, divistabu dzīvokļa –
ap 80, bet trīsistabu dzīvokļa – pat vairāk nekā 100 latu. Runas par lielajiem rēķiniem Madonā ātri vien bija izplatījušās pat aiz novada robežām.
Iepazīstoties ar SIA „Madonas siltums" apkopojumu par siltumenerģijas patēriņu dzīvojamajās ēkās 2010. gada decembrī, jāsecina, ka daudzās mājās tas patiešām ir bijis liels, līdz ar to augsta ir arī maksa par siltumu. Viena kvadrātmetra apsilde vairāk nekā 60 mājās Madonā ir lielāka par latu. Visaugstākā tā ir Saules ielā 19 – Ls 2,24; Saules ielā 18 – Ls 1,98; Veidenbauma ielā 7 – Ls 1,719; Ērgļu ielā 7 un Veidenbauma ielā 1a – Ls 1,63 par kvadrātmetru.
Vismazākā, ja neskaita namus, kuros ir tikai daži dzīvokļi, tā ir nesen renovētajā 24 dzīvokļu mājā Raiņa ielā 19a – Ls 0,767. Pat pieliekot 25 santīmus kvadrātmetram, ko šīs mājas iedzīvotāji maksā par kredītu, maksa tāpat sanāk ievērojami mazāka nekā citās mājās. Tikai nedaudz lielāka tā ir Gaujas ielā 28, kur kārtību jau daudzus gadus nodrošina Jeuženija Adamoviča, – Ls 0,774 par kvadrātmetru. Šī māja nav siltināta, bet ir labs piemērs tam, ka siltuma maksu var samazināt arī tad, ja regulāri seko siltummezgla darbībai un siltumenerģijas patēriņam mājā. Ja izvēlas komforta režīmu un stāvvadi ir vienādi karsti gan desmitos rītā, gan vakarā un arī četros naktī, ja dzīvoklī pa nesiltinātu grīdu un pat flīzēm var staigāt basām kājām, T kreklā vai zīda halātā, tad nav jābrīnās, ka par siltumu ir jāmaksā iespaidīga summa. Vidēji viena kvadrātmetra apsilde Madonā decembrī ir bijusi Ls 1,14.
Daudzi gan ir izbrīnīti par to, ka maksa par siltumu pagājušā gada decembrī ir lielāka, nekā tā paša gada janvārī, kad temperatūra uzkāpa līdz mīnus 30 grādu atzīmei. Kā rīkoties šādā situācijā, kur iedzīvotājiem meklēt taisnību, to, tiekoties redakcijā, kopā ar redaktori Baibu Migloni komentēt lūdzām SIA „Madonas siltums" valdes locekli Uldi Lielvalodi un galveno inženieri Ivaru Grandānu.
– Ar jautājumu, kāpēc par siltumu ir jāmaksā tik daudz, vispareizāk būtu vērsties pie māju apsaimniekotāja. Mēs jau esam siltuma ražotājuzņēmums. Pie mums var griezties ar pretenzijām, ja siltumenerģiju piegādājam par maz, bet šai ziņā, izņemot atsevišķus gadījumus, problēmu nav. Situācija drīzāk ir pretēja un siltums mājām tiek piegādāts par daudz, tāpēc arī maksa ir tik liela. Kā siltuma ražotājuzņēmums mēs nodrošinām siltumu līdz ēkai, bet pārējais jau ir namu apsaimniekotāja ziņā, – uzsver Uldis Lielvalodis. – Jāņem vērā, ka daudzās mājās ir lieli siltuma zudumi. Arī mēs apsaimniekojam deviņas mājas un mums kā apsaimniekotājam, nevis siltuma ražošanas uzņēmumam, ir jārisina sarežģītas problēmas siltuma zudumu novēršanai ēkā un dzīvokļos, bet tos samazināt visbiežāk traucē lielie iedzīvotāju parādi, zemā maksātspēja, tas, ka mājai nav apsaimniekošanas naudas uzkrājuma. Mēs, protams, varam konsultēt un šai sakarā izteikt priekšlikumus. Pie mums kopā ar apsaimniekotāju jau ir griezušies divu māju iedzīvotāji, lai mēs veiktu siltuma auditu. Kad būsim to izdarījuši, ar to varēs detalizēti iepazīties un izlemt, kurus no ieteiktajiem pasākumiem siltumenerģijas zudumu samazināšanai īstenot – siltināt pagrabu, jumtu, nomainīt logus visos dzīvokļos un kāpņutelpās vai veikt mājas komplekso siltināšanas programmu, piesaistot ERAF finansējumu, kā to izdarīja mājas Raiņa ielā 19a iedzīvotāji.
Līdzīgu viedokli pauda arī galvenais inženieris Ivars Grandāns: – Mūsu uzņēmuma uzdevums un pienākums ir piegādāt siltumu, turklāt tādā apjomā, kādu vēlas māju iedzīvotāji, bet par optimālo siltuma režīmu mūs informē mājas vecākais. Maksa par siltumu ir atkarīga no siltumenerģijas patēriņa katrā mājā. Attiecībā uz to, kāpēc maksa par siltumu pagājušā gada decembrī (vidējā temperatūra -6°) ir lielāka nekā 2010. gada janvārī (vidējā temperatūra -13°), jāuzsver, ka regulatora apstiprinātais tarifs – Ls 35,62 – Madonas pilsētā nav mainījies jau vairākus gadus, taču jāņem vērā, ka pagājušajā apkures sezonā saskaņā ar Madonas novada domes lēmumu tika piemērots samazinātais tarifs – viena megavatstunda maksāja par vienu latu mazāk.
Vaicāts, kāpēc maksa mājās ir tik dažāda, Ivars Grandāns min pozitīvu piemēru – māju Raiņa ielā 19a, kas atšķirībā no dažām citām mājām, kur galvenokārt tika veikts kosmētiskais remonts un nokrāsota fasāde, ir kārtīgi nosiltināta. Tajā tagad ir jāmaksā nepilni 78 santīmi par kvadrātmetru, bet blakus mājā – Raiņa ielā 19b – Ls 1,44. Abas mājas siltumu saņem no vienas katlumājas, bet nosiltināta ir tikai viena.
Secinājums no dzirdētā ir viens – ja gribam mazākus rēķinus, mājas, ieguldot līdzekļus, ir jāsakārto, jāveic siltināšanas pasākumi un jāseko siltināšanas režīmam mājā, vai dzīvokļos tomēr nav nedaudz par karstu. Pazeminot temperatūru par vienu grādu, siltumpatēriņu mājā varot samazināt aptuveni par 5-10 procentiem. Arī karstais ūdens un zudumi cirkulācijas sistēmā, ko vasarā maksājam papildus patērētajam ūdenim, ziemā iespaido rēķinus par siltumu, īpaši, ja neprecīzi tiek deklarēts karstā ūdens patēriņš. Ieguvēji ir tie, kas atšķirīgu siltuma un karstā ūdens padeves režīmu uzstāda rīta, vakara un nakts stundās.
Daži madonieši, iestājoties atkusnim un redzot atkusušos zemes laukumiņus zem siltumtrasēm, lielos rēķinus decembrī skaidroja tieši ar lielajiem zudumiem trasēs. Taču, kā apgalvo uzņēmuma vadītājs un galvenais inženieris, siltuma zudumi trasēs, ja tie ir lielāki, nekā paredz tarifs, siltuma rēķinus neietekmē. Cietējs tādā gadījumā esot uzņēmums, jo samazinās tā ienākumi.
Ar siltuma izmaksām 2010. gada decembrī katrā mājā varat iepazīties laikrakstā STARS 15.01.2011.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto