Vēl pagājušajā gadā – 22. decembrī – Madonas novada finanšu un attīstības komitejas sēdē tika skatīts jautājums par finansējumu nakts patversmes darbības nodrošināšanai.
Par patversmes nepieciešamību pilsētā un pašreizējo situāciju saistībā ar bezpajumtniekiem sīkāk stāstīja Madonas novada pašvaldības sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Vineta Lamberte: – Iepriekšējos divus gadus patversme darbojās, tiesa gan, bez oficiāla statusa, ziemas sezonā. Pagājušajā sociālo jautājumu komitejas sēdē piedalījās arī kārtībnieks Alens Dzenis un informēja, ka šobrīd Madonas pilsētā ir aptuveni 30 bezpajumtnieku. Liela problēma ir tā, ka iedzīvotāji zvana kārtībniekiem, policistiem un informē par bezpajumtniekiem, kas nakšņo kāpņutelpās, bēniņos vai pagrabos, bet viņus nav, kur īsti aizvest, jo ne visos gadījumos bezpajumtnieki ir alkohola reibumā, kā varbūt ierasts domāt. Atstāt uz ielas šos cilvēkus arī nevar. Pagājušajā gadā pēc vairākiem cilvēku nosalšanas gadījumiem tika izveidota neoficiāla patversme Parka ielā. Vēlāk tika izveidota neoficiāla patversme turpat blakus, Parka ielā 6, pirmajā stāvā. Ik nakti tur pārlaiž vismaz 5 cilvēki. Dienu šie paši cilvēki pavada sociālā dienesta telpās – siltumā, jo patversmes telpas tiek aizslēgtas. Tā ilgi turpināties nevar. Gultas gan tur ir sarūpētas, taču ir problēmas ar drošību, uzraudzību, dezinfekcijas līdzekļiem un tamlīdzīgi. Apskatot citu novadu centru pieredzi, redzam, ka pilsētās patversmes jau ir izveidotas un reģistrētas. Nepietiek tikai izveidot un reģistrēt patversmi, vajag arī cilvēkus, kas tur strādās, pieskatīs, jo situācijas ar bezpajumtniekiem arī ir dažādas. Šobrīd tiek darīts tā, ka līdz pulksten 22 neoficiālajā patversmē atrodas cilvēks, kas ielaiž bezpajumtniekus, bet pēc tam tur vairs neviena darbinieka nav. Saprotam, ka naudas ir tik, cik ir, bet kaut kas ir jādara. Ja bezpajumtniekiem, atstātiem uz ielas, aukstumā, rodas kādas veselības problēmas, apsaldējumi, izdevumi par ārstēšanos tāpat būs jāsedz sociālajam dienestam.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 13.01.2011.
Autore: LAURA VOITIŅA