Ceturtdien ārkārtas sēdē Saeima vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā apstiprināja Raimondu Vējoni (ZZS), kas līdz pagājušā gada nogalei astoņus gadus bija vides ministrs vairākās valdībās, savu ministra karjeru sākot 2002. gada 7. novembrī Einara Repšes valdībā kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
Vēsture atkārtojas. Šā gada sākumā stājās spēkā izmaiņas Ministru kabineta iekārtas likumā, ar kurām likvidēta Vides ministrija un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, to vietā veidojot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), un ministra amatam tika izvirzīta Raimonda Vējoņa kandidatūra. Par uzticības izteikšanu ministra amatā R. Vējonim nobalsoja 84 deputāti no dažādām frakcijām, pret nebija neviens, bet atturējās trīs PLL deputāti.
Pēc apstiprināšanas amatā „Stars" sazinājās ar ministru, kas joprojām sevi uzskata par madonieti, jo šeit pavadīti vairāk nekā 30 dzīves gadu, gan mācoties vidusskolā, gan pēc studijām strādājot par bioloģijas skolotāju un Madonas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieka amatā līdz 1996. gadam. Paralēli tam R. Vējonis bijis arī Madonas domes deputāts un revīzijas komisijas priekšsēdētājs. Apsveicām Raimondu Vējoni ar ievēlēšanu amatā un lūdzām akcentēt viņa prioritātes tieši pašvaldību jomā, kas pēc abu ministriju apvienošanas arī būs VARAM pārraudzībā.
– Pašlaik, protams, prioritāte ir smagā situācija valstī sakarā ar ilgstošo snigšanu, lielo sniega daudzumu un elektropadeves traucējumiem. Šodien notika krīzes vadības padomes sēde, pēc kuras Ministru kabinets, ievērojot padomes pieņemtos ieteikumus, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas sniegto informāciju un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās ziņas par laika apstākļiem, izsludināja ārkārtas situāciju 40 pašvaldībās, tostarp arī visās 5 bijušā Madonas rajona teritorijā esošajās pašvaldībās, – uzsvēra Raimonds Vējonis. – Runājot perspektīvā, pirmām kārtām, tā ir vienas pieturas aģentūras principa ieviešana pašvaldībās, lai iedzīvotājiem būtu pieejamāki valsts un pašvaldību sniegtie pakalpojumi, kā arī uzsākt darbu pie Nacionālā attīstības plāna izstrādes, lai tas kalpotu par pamatu tālākai Eiropas naudas līdzekļu apguvei pēc 2013. gada. Treškārt, darbs pie Pašvaldību izlīdzināšanas fonda likuma, jo drīzumā jau būs jāķeras pie nākamā gada budžeta veidošanas un pašvaldībām jābūt skaidrībā, kā notiek līdzekļu pārdale starp pašvaldībām un valsti. Protams, arī jautājumu loks, ko es jau iezīmēju agrāk, kas saistīts ar pašvaldību uzraudzību, lai tomēr pašvaldībās tiktu pieņemti sabiedrības interesēm atbilstoši lēmumi. Te vairāk domāju tās pašvaldības, kur ne vienmēr tas tā notiek, kā Jūrmala, Ādaži. Būtiski ir nodrošināt arī to, lai valstī notiktu policentriska attīstība un lai līdzekļi nepaliktu tikai Rīgā, bet nonāktu arī pārējās pašvaldībās visā valsts teritorijā un izlīdzinātos pašvaldību attīstība.
Ministrs solīja tuvākajā laikā ierasties arī Madonas novadā, lai pasniegtu zaļo sertifikātu AS „Latvijas valsts meži" atpūtas bāzei „Ezernieki".
Autore: BAIBA MIGLONE
OĻĢERTA SKUJAS foto