Katru gadu Eiropas Savienības valstīs tiek reģistrēts aptuveni 300 000 starptautisku laulību. Cilvēki satiek viens otru un slēdz laulības, neievērojot robežas. Laimīgi ir tie pāri, kam izdodas nodzīvot kopā, bet problēmas sākas tad, ja pāris nolemj šķirties.
ES līmenī šobrīd nepastāv vienots regulējums, kā šķirt pārrobežu laulības. Ja noslēgta laulība starp, piemēram, Latvijas un Grieķijas pilsoni un viņi turklāt dzīvo Francijā, jautājums, kuras valsts tiesā griezties, lai šķirtu laulību, un pēc kuras valsts likumiem tas tiks darīts, ir laulāto pašu izvēle.
Ārlietu ministrijas organizētajā seminārā reģionālās preses žurnālistiem Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece stratēģijas jautājumos Inga Skujiņa informēja par jaunākajām tendencēm jautājumos par laulību šķiršanu, mantošanu un bērnu sadalīšanu gadījumā, kad laulība tiek šķirta ES ietvaros.
Valstis vienojas par ciešāku sadarbību
Jaunajos noteikumos jeb regulā, ko ES dalībvalstis (piekrišana jādod arī Eiropas Parlamentam), iespējams, pieņems šogad, paredzēts, kuras valsts tiesības piemērojamas, ja laulātais pāris šķiršanās gadījumā nespēj vienoties par tiesību sistēmas izvēli. Tas nepieciešams, lai, izvēloties kādas valsts tiesības, nevienam no laulātajiem nerastos iespēja būt izdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar otru. Ar priekšlikumu par to, kā palīdzēt laulātajiem, kam ir dažāda valstspiederība, Komisija nāca klajā jau 2006. gadā, taču šis plāns neguva nepieciešamo vienprātīgo ES dalībvalstu valdību atbalstu. Tagad 14 ES dalībvalstis paziņojušas, ka vēlas izmantot ciešāku sadarbību, lai virzītu uz priekšu šo pasākumu, negaidot pārējo valstu piekrišanu, un pirmo reizi izmantos tā saukto ciešākas sadarbības procedūru, ko paredz Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī. Saskaņā ar ES līgumiem ciešāka sadarbība ļauj deviņām vai vairāk dalībvalstīm turpināt virzīt uz priekšu kādu tiesību aktu, kurš ir svarīgs, bet kuru bloķē neliels dalībvalstu mazākums. Citām ES dalībvalstīm ir tiesības pievienoties, kad tās to vēlas. Tiesa gan, jaunā regula neparedz iedziļināšanos laulāto šķiršanās būtībā. Tālāk tiesas kompetencē ir lemt, vai cilvēki tiek šķirti tāpēc, ka ir raksturu nesaderība, vai laulības šķiršanai ir citi iemesli. Regula neatrunā arī jautājumus par bērnu sadalīšanu, šķirot laulību, kā arī nerunā par īpašuma sadali.
Šābrīža situācija
Šobrīd situācija pārrobežu laulību gadījumā ir visai sarežģīta. Divdesmit ES dalībvalstis nosaka, kuras valsts tiesības jāpiemēro, pamatojoties uz tādiem saistošiem faktoriem kā valstspiederība un ilgtermiņa uzturēšanās, tā, lai laulības šķiršanas process notiktu saskaņā ar tām tiesībām, kas uz laulātajiem attiecas. Septiņas ES dalībvalstis (Dānija, Latvija, Īrija, Kipra, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste) piemēro savas valsts tiesību aktus. Pretrunīgi noteikumi par piemērojamām tiesībām rada juridiskus sarežģījumus un lielas izmaksas, kuru dēļ laulības šķiršana, kas notiek uz savstarpējas vienošanās pamata un ir plānota, kļūst sarežģītāka.
Tiesām būs kopīga formula
Eiropas Komisijas ierosinātajā regulā, pēc kuras izlemt, kuras valsts noteikumi ir piemērojami starptautiskiem laulātiem pāriem, noteikts, ka dažādas valstspiederības laulātajiem pāriem būtu lielāka ietekme pār savu šķiršanos. Viņi varētu lemt, kuras valsts tiesību akti tiktu piemēroti laulības šķiršanas procesam, ar noteikumu, ka vienam no laulātajiem ir saistība ar šo valsti. Piemēram, ja vienam laulātajam ir Latvijas valstspiederība, bet otram – Grieķijas valstspiederība un laulātie dzīvo Francijā, viņi varētu lūgt Francijas tiesai piemērot Latvijas vai Grieķijas tiesības.
Līdz ar to tiesām būtu kopīga formula, pēc kuras lemt, kuras valsts tiesības ir piemērojamas, ja laulātie paši nespēj par to vienoties.
Laulātie varētu arī vienoties, kuras valsts tiesību akti ir piemērojami viņu laulības šķiršanas procesam pat, ja viņi neplāno šķirties. Tas radītu lielāku tiesisko noteiktību, paredzamību un elastīgumu, kā arī palīdzētu aizsargāt laulātos un viņu bērnus pret sarežģītām, ilgām un emocionāli smagām procedūrām.
Lai bagātākais nevarētu apsteigt otru laulāto
Ar jauno regulu plānots arī aizsargāt vājākā situācijā esošu laulāto, lai tas nenonāktu netaisnīgā sliktākā situācijā laulības šķiršanas procesa laikā. Pašlaik partneris, kas var atļauties ceļa izmaksas un juridiskās izmaksas, var mēģināt apsteigt otru laulāto, iesniedzot pieteikumu citā valstī, lai lieta tiktu skatīta saskaņā ar tiesību aktiem, kas aizsargātu viņa intereses. Piemēram, ja viens no laulātajiem, kuriem abiem ir Polijas valstspiederība, pārceļas uz Somiju, viņš pēc viena gada varētu tur iesniegt pieteikumu laulības šķiršanai bez otra laulātā piekrišanas, jo Somijā pret laulību šķiršanu ir daudz liberālāka attieksme nekā katoliskajās valstīs.
Latvijā viendzimuma laulības neslēdz un nešķir
Inga Skujiņa informēja, ka Latvija sākotnēji pret iesaistīšanos ciešākā sadarbībā bija noskaņota ļoti skeptiski, taču sadarbība ļaus aizsargāt Latvijas likumdošanu, kas neatzīst daudzsievību vai viendzimuma laulības. Ja viendzimuma laulību pāris, kas dzīvo Latvijā, bet laulību noslēdzis, piemēram, Nīderlandē, vēršas Latvijas tiesā un izsaka vēlmi šķirties, tad, saskaņā ar regulu, Latvijai būs pamats ieteikt vērsties citas valsts tiesā, jo mūsu tiesai ir tiesības nepiemērot tās valsts likumu, kas nav saderīgs ar mūsu Konstitūciju. Arī šobrīd Latvijas tiesās nav iespējams šķirt viendzimuma laulības, bet svarīgi, lai nākotnē regula neuzliktu par pienākumu šādas laulības šķirt.
Autore: INESE ELSIŅA
AUTORES foto