2007. gada 15. septembris Stirnienes sv. Laura Romas katoļu draudzes vēsturē ir diena, kas ierakstīta zeltītiem burtiem. Pēc 65 gadiem dievnamā atkal skan īstas ērģeles – ar vienu manuāli, 18 toņu pedāļiem, 9 reģistriem un tūkstošiem dažāda izmēra koka un metāla stabuļu.
Samtaini un maigi skan flautu un stīgu reģistri, spēcīgas, brāzmojošas skaņas vilnī, atverot principālu, mikstūru un fugāri, dobji dūc trīs pedāļu reģistri, brīžiem pat sadrebinot kora balkonu. Ikkatrs baznīcas stūrītis piepildās dievišķām skaņām. Ērģeļmūzika kā spožas dienvida saules mirdzošie stari izklāj skaisto Dieva namu un ļaužu dvēseles. Spirgts balzams sirdssāpēs degošam Tēva māju meklētājam, salds dzīvinoša ūdens malks garīgā ceļa gājējam, mūžīga miera un dzīvīga prieka avots.
Otrā pasaules kara laikā Stirnienes baznīca stipri cieta, arī oriģinālo mūzikas instrumentu iznīcināja bumbas sprādziens. Pēckara gados dievkalpojumos koris dziedāja gan
a capella, gan harmonija un mūsdienās – sintezatora pavadījumā. Taču sapnis palika. Sapnis par ērģelēm.
Dievam nekas nav neiespējams – pēc 17 gadu lūgšanām, nakts un nomoda sapņiem, sarakstes un dažādiem meklējumiem pēdējā gada notikumi risinājās ārkārtīgi strauji – Gottinges draudze Vācijā dāvināja ērģeles, labi ļaudis atbalstīja morāli un materiāli, ērģeļmeistari strādāja vairākus mēnešus no agra rīta līdz vēlai naktij restaurējot un uzstādot instrumentu.
Cairāk laiset laikrakstā STARS. 22.09.2007.
Autore: IEVA ZEPA
Stirnienes draudzes ērģelniece