Līdz gadumijai palicis vairs tikai nedaudz laika. Tuvojoties 2010. gada izskaņai, tiek izvērtēti svarīgākie notikumi, no kuriem daudzi jau pieder vēsturei. Tomēr dažas šajā gadā iesāktās aktivitātes turpināsies arī nākamgad.
Vēl vismaz janvārī Madonas novada pašvaldībā, pagastu pārvaldēs, bibliotēkās, bērnudārzos, Madonas slimnīcā, laikraksta „Stars" redakcijā un arī citviet varēs parakstīties un paust atbalstu Madonas slimnīcas saglabāšanai pašreizējā statusā. Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības valdes priekšsēdētājas Jeuženijas Adamovičas aicinājums ar parakstu apliecināt atbalstu Madonas slimnīcas saglabāšanai pašreizējā statusā uzreiz guva iedzīvotāju atsaucību. Jau nākamajā rītā pēc tā publicēšanas „Stara" redakcijā ieradās daudzi cilvēki un parakstījās. Līdz vakardienai redakcijā vien bija parakstījušies jau aptuveni 400 cilvēku.
Jaunais veselības ministrs Juris Bārzdiņš pēc valsts budžeta apstiprināšanas gan paziņoja, ka iecerētā lokālo slimnīcu reorganizācija nākamajā gadā vēl nenotiks, bet ministru un valdības solījumiem tomēr īsti nevar ticēt – tie, kā par to esam pārliecinājušies ne reizi vien, var mainīties par visiem 360 grādiem pat vienas nakts laikā, tāpēc parakstu vākšana turpināsies.
Paust atbalstu Madonas slimnīcai ir iespējams arī Kalsnavas pagastā, un par to vakar pārliecinājāmies arī mēs.
Kalsnavas pagastā parakstīties var pagasta pārvaldē, skolā, bibliotēkā, pašvaldības aģentūrā jeb – citiem vārdiem – vietās, kur visbiežāk iegriežas cilvēki. Līdz šim visaktīvākie Madonas slimnīcas atbalstītāji ir bijuši pensionāri. Arī mēs Kalsnavas pagastā sastapām un uzrunājām divas pensionāres – Elizavetu Kārkliņu un pensionēto skolotāju Ainu Igauni.
– Jaunībā es vienmēr teicu tā – ja visiem veselība būtu tāda kā man, ārstiem nebūtu darba. Taču tagad ir citādi. Man ir veiktas jau divas operācijas, un bez ārstu palīdzības nevarēšu iztikt arī nākamajā gadā. Šogad divreiz esmu gulējusi Madonas slimnīcā. Dodoties mājās, es dakteriem teicu: „Paldies, ka jūs esat šeit un mūs ārstējat!" Madonas slimnīcā strādā lieliski ārsti, es teiktu – brīnumdari. Agrāk pat nevarējām iedomāties, ka tik sarežģītas operācijas, turklāt veiksmīgi, tiks veiktas Madonā, – atzina Aina Igaune.
Aina Igaune pauda neizpratni, kāpēc veselības aprūpes pakalpojumus vēl vairāk grib attālināt no iedzīvotājiem.
– Vai tiešām turpmāk, lai veiktu analīzes, man būs jābrauc uz Valmieru? Tas taču sagādās daudz neērtību, pie tam ceļš maksā naudu. Vai kāds ir parēķinājis, cik katram pacientam izmaksās atpakaļceļš no Valmieras slimnīcas uz mājām, pie tam lielai daļai – ar pārsēšanos. Es ar autobusu pabraucu divas pieturas līdz Aiviekstei un samaksāju jau 70 santīmu. Tad jau Rīga ir gandrīz tuvāk, pie tam ar galvaspilsētu mums ir arī ērtāka satiksme. Paliek tāds iespaids, ka viss tiek darīts, lai cilvēkiem būtu tikai sliktāk. Valdība nedomā par cilvēku labklājību, ērtībām, es jau nerunāju par komfortu. Taču mana pārliecība – valsts pienākums ir nodrošināt tautas labklājību, mieru un veselības aprūpi, darīt maksimālo, lai cilvēki būtu turīgi un laimīgi savā zemē. Tad tūkstošiem jauniešu nevajadzēs doties laimes meklējumos uz ārvalstīm, – uzskata Aina Igaune.
Par to, ka Madonas slimnīca noteikti ir jāsaglabā pašreizējā statusā, nešaubās arī kalsnaviete Elizaveta Kārkliņa.
– Tagad gan vairāk sanāk ārstēties Rīgā, bet esmu ārstējusies arī Madonas slimnīcā un varu par to teikt tikai labus vārdus, – sacīja Elizaveta Kārkliņa.
Atbalstu Madonas slimnīcas saglabāšanai pašreizējā statusā pauda arī Kalsnavas pagasta sociālā darbiniece Anita Biķerniece, sekretāre Ilona Vagoliņa un citi kalsnavieši.
– Ar Madonas slimnīcu mums, sociālajiem darbiniekiem, ir izveidojusies ļoti laba sadarbība. Cik nav bijis tā, ka tieši Madonas slimnīcas darbinieki mums paziņo, ka pie viņiem ārstējas kāds vientuļais pensionārs. Nepieciešamības gadījumā mēs aizbraucam, aprunājamies un sniedzam arī palīdzību. Uz Valmieru diez vai tā varēsim izbraukāt, – sprieda Anita Biķerniece.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto