Tuvojas gada nogale, un laiks vedina uz pārdomām. Nodzīvots garš mūžs, un ir bijis viss – gan karš, trūkums, mīlestība, nodevība, gan baltas un ne tik baltas dienas, slimības, tuvinieku zaudējumi. Tāda ir dzīve.
Bet tagad… Ir vakars, uz galda adventa vainadziņā deg svecītes, istabā silts, smaržo pīrādziņš, klēpī saritinājies mīksts, silts, murrājošs kamolītis. Ir tik labi, jumts ir virs galvas, kara nav, silts, pensija vēl nav apcirpta, meitai ir darbiņš, un maizīte ir uz galda. Ko vēl? Esmu laimīga!
Tikai pametot acis uz tumšo loga rūti, kā kinolentē tinas viss pēdējā laikā dzirdētais, lasītais, redzētais. Kas notiek Latvijā? Cilvēki dalās bagātajos, nabagajos, labajos un sliktajos. Sirds sažņaudzas, skatoties "Degpunkta" raidījumus. Par sunīti ar nosieto purniņu un nu jau izdzēstām bērnu dzīvībām. Arī paskatoties apkārt, vērojam cilvēku nežēlības upurus. Tie ir pamestie sunīši, kaķīši. Arī lepno māju spīdzinātie sunīši, kas, uz mūžu piekalti pie ķēdēm, tur nīkst gan -30 grādu aukstumā, gan +30 grādu karstumā, lietū un sniegā, bļodiņa ir vairāk tukša nekā pilna. No viņiem dveš tāda bezcerība un nolemtība, tādas skumjas, jo saimniecēm nav vaļas pieiet un samīļot savas mantas sargātāju. Bet sunītis ir gudrs, viņš saprot daudz un var būt tāds draugs, prot būt uzticīgs un mīlēt saimnieku. Nu bēdīgi!
Žēl arī bezpajumtnieku kaķīšu, viņu skumjās actiņas lūdz mājas un ēdamo. Viņi visi ir cilvēku bezatbildīgās rīcības sekas. Ko viņiem varam pārmest? Dievs ir devis dzīvību, un dzīvnieciņš nevar kā cilvēks apmest cilpu un dzīvi izbeigt. Viņš mirst lēni, bada nāvē. Tās saucamās "dačas" ir pilnas ar kaķīšiem, arī daudzdzīvokļu māju rajoni. Mēs, paēdušais "dabas kronis" – cilvēki -, izliekamies, ka neredzam. Bet, paldies Dievam, ir vēl labi cilvēki, kas pabaro gan klaidoņa kaķīti, sunīti, gan putniņu, gan "bomzīti". Zinu vīru, pāri 80 gadiem, kas mēro 3 km turp un atpakaļ uz Liseskalna "dačām", lai pabarotu kaķēnus. Ir arī baltais, labestīgais Putniņtēvs, kas baro gan pārgalvīgo stārķi, gan delverīgās pīles dīķī, arī bezmāju kaķīšus un sunīšus. Viņš dala savu pensiju, kas nav kā ministram… Viņam pietiek, jo ir Dieva svētība. Nepietiek tikai Saeimas vīriem, jāpaaugstina un jāpaaugstina algas. Kā gribētos redzēt kādu labdarības akciju, ziedot "Paēdušai Latvijai" vai slimam bērniņam tieši no Saeimas nama. Bet kas to deva!
Labi ļaudis bija uztaisījuši pie Priežu aptiekas atkritumu konteineriem kaķu mājiņu. Ļauni cilvēki to nojauca. Nezinu, vai ir labas tās barbariskās kaķu izķeršanas un necilvēcīgā viņu nobeigšana. Kur palika labais projekts: noķert, sterilizēt un atlaist, lai dzīvo?
Klausoties pa radio skaistos Ziemassvētku novēlējumus, sirds atveras – cilvēki, darīsim tikai labus darbus! Dalām savu "pīrādziņu" ar tiem, kam tas vajadzīgs. Novēlu labajiem ļaudīm priecīgus svētkus, Jaunais gads lai laimes kurpēs jūsu dzīvē takas brien! Lai būtu darbiņš, veselība, maizīte, lai katram dzīvnieciņam būtu savas mīļas mājas! Mēs to varam. Mīliet sevi, savus bērnus, vecīšus un cits citu! Arī ļaunajiem cilvēkiem lai sirdis atveras labestībai, tad viss būs labi. Lai "Degpunktā" būtu tikai labas ziņas!
Ar cieņu – RASMA