Ziemassvētkos no tradicionālajiem ēdieniem parasti min zirņus, pupas, cūkas šņukuru, kā arī putraimdesas, kas kādreiz tika gatavotas daudzās lauku mājās, bet tagad vairs reti kur pieprot šo "piņķerīgo" darbu. Uzzinot, ka veikalā "Lauku labumi" nopērkamie kārdinoši brūnie desu līkumi ir gatavoti tepat Bērzaunes pagastā, turklāt tās gatavo jaunāka gadagājuma saimniece, radās ideja uzaicināt Rigondu Sirsniņu pastāstīt par to, kā top mājas asinsdesas.
Rigonda Sirsniņa stāsta, ka saimniekošanas prasmes nāk mantojumā no vecmammas: – Arī asinsdesas gatavoja vecmamma, jo pati bija godu saimniece, klāja galdus. Tas jau bija sen, un, kad saimniekoja vecmamma, es nemaz tā nemācījos, kaut visu jau, līdzi darot, varēja no malas noskatīties. Kad apprecējos, daudzus saimnieciskos darbus turpināju mācīties no vīramātes Ritas. Arī viņa gatavoja asinsdesas, turklāt iemācīja mani gatavot arī kartupeļu desas.
Rigonda teic, ka daudzās lauku mājās, arī "Urķos", nokaujot ruksi, tiek gatavotas asinsdesas, bet kartupeļu desas mūsdienās ir labi aizmirsts sens ēdiens, un tikai retās mājās tādas gatavo. Sena recepte, bet iznāk tā, ka daudzi to ēd kā neiepazītu, jaunu ēdienu.
– Kartupeļu desās nav tikai gaļas mašīnā samaltie kartupeļi, masai tiek pievienoti arī gaļas circenīši. Speķītis labi garšo, kad ir sagriezts gabaliņos, bet to var arī samalt. Pieliek klāt garšvielas, ķiploku, pēc tam sapilda zarnās, veidojot desiņas, aizsien galus, un produkts ir gatavs. Pirms pasniegšanas desas apcep cepeškrāsnī, pasniedz kraukšķīgas, un katrs pats izvēlas tām piedevas – salātus, skābu krējumu, majonēzi, brūkleņu ievārījumu vai citu, – atklāj Rigonda.
Izejvielas asinsdesām piegādā zemnieki, jo parasti Ziemassvētku laikā pēc šī tradicionālā ēdiena ir pieprasījums. Darbietilpīgākais ir sagatavot zarnas, bet tās var iegādāties jau sagatavotas lietošanai.
Mājas asinsdesas Rigonda gatavo, izmantojot putraimus, kaut var ņemt arī grūbas.
– Miežu putraimus izvāra, gaļu samaļ, vāra visu kopā, beidzot sajauc ar asins masu, pievienojot sāli, piparus, baziliku (citi liek piparmētras). Ar garšvielām neeksperimentēju, jo tā var arī labu produktu sabojāt. Tālāk masu sapilda zarnās. Galiņus palīdz aizsiet meitas. Desas pēc tam apvāra, iepriekš sadurstot ar īlenu, lai nepārsprāgst. Pirms celšanas galdā asinsdesas cep cepeškrāsnī, sarindojot uz pannas. Sanāk izcils senlatviešu tradicionāls ēdiens, turklāt arī pēc dietologu vērtējuma – veselīgs, jo satur dzelzi. Arī brūkleņu ievārījums, ko var baudīt kā piedevu pie asinsdesām, taču ir veselīgs. No salātiem tiek gatavoti svaigu burkānu salāti ar saulespuķu sēkliņām un majonēzi, kā arī marinētu biešu salāti ar ķiplokiem un svaigu kāpostu salāti. Jo vienkāršāk, jo labāk. Paprika ģimenei negaršo, tāpēc arī salātos paprika netiek likta, – pastāsta Rigonda.
Viņa atzīst, ka pieradusi pie mājās gatavotajām asinsdesām, nemaz negrib pagaršot rūpnieciski gatavotās, kur klāt ir E piedevas.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 23.12.2010.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto