Tiekoties ar cesvainieti IEVU LASI, pirmais jautājums bija: kā tas ir, svinēt vārdadienu Ziemassvētkos?
– Laikam gan, jau sākot ar bērnības atmiņām, Ziemassvētki vienmēr ir bijuši dominējošie un vārdadiena tā kā pakārtota. Vārds man ir tēta izvēlēts, un, starp citu, tieši tētis mūsu ģimenē ir tas, kas izvēlas sieviešu vārdus – viņš devis vārdu arī savai mazmeitai Ditai, velkot paralēles ar cilvēkbērnu Diti, – atklāj Ieva un turpina virpināt atmiņu pavedienu: – Manas pirmās atmiņas saistās ar kādu skaistu mirkli Rīgā: bijām aizbraukuši ciemos pie radiņiem un aizgājām uz dievkalpojumu Vecajā Ģertrūdē. Tas mums, lauku bērniem, bija tas lielais brīnums – Ziemassvētki Rīgā kopā ar manu vārdadienu. Nākamās epizodes saistās jau ar skolas laiku, kad puikas mani kaitināja: kur tad Ādams? Savukārt agrā jaunībā iepazīstoties reizēm man tā neticīgi pārjautāja, vai tiešām es esmu Ieva, vai tikai spēlējos ar pirmās sievietes vārdu. Taču es ar savu vārdu sadzīvoju ļoti labi, tam ir arī daudzas priekšrocības, piemēram, strādājot bērnudārzā, bērniem nebija nekādu grūtību izrunāt manu vārdu.
Esmu beigusi Liepājas Pedagoģiskā institūta pirmsskolas pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti, pirms tam mācījos Latvijas Universitātē filologos, bet nepabeidzu, jo pēkšņi sāka likties, ka tas nav diezko interesanti – visi patskaņi, līdzskaņi, visas mijas… Psiholoģija mani ļoti interesēja. Darbs bērnudārzā bija ļoti radošs. Tāds ir arī mans tagadējais darbs. Tikai ar to atšķirību, ka bērni varbūt vairāk uzlādē, pieaugušie – paņem.
Nu jau septiņpadsmit gadu Ieva Lase strādā Cesvaines pašvaldībā, ir novada pašvaldības domes sekretāre un dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. – Esmu komandas cilvēks, man patīk, ka ap mani ir pozitīvi cilvēki, un tad liekas, ka mēs kopā varam izdarīt nezin ko. Ja vien būtu vairāk laika, varētu to veltīt tradīciju izkopšanai. Pirms dažiem gadiem pulcinājām Grašu pilī tos pārus, kas laulību pie mums bija reģistrējuši, kopš nodibināta nodaļa. Manuprāt, bija jauki. Es vispār cenšos, lai tiem jaunlaulātajiem, kas laulību reģistrē pie mums, šī diena paliktu atmiņā. Meklēju kaut ko personiskāku, tikai viņiem raksturīgu. Šogad esmu salaulājusi septiņus pārus.
Ieva teic, ka viņai ļoti patīk darboties dārzā. – Mums ir pašiem sava māja Cesvainē, tāpēc ir iespējas šajā ziņā izvērsties. Kādreiz spēlēju volejbolu, tagad eju uz baseinu. Vasarās kopā ar Ditu, viņas vīru Edgaru un abiem mazbērniem Tomu un Miku Emīlu ceļojam, kā es smejos, bērni mani ved pasaulē. Esam bijuši Parīzē, Itālijā, Spānijā, Turcijā. Šie kopīgie ceļojumi ļoti satuvina, jo ikdienā meitas ģimene dzīvo Rīgā. Vēl man patīk grāmatas palasīt. Vienīgi laika pamaz, un īstenībā tas steidzas ļoti ātri. Re, atkal viena gadumija pie durvīm… – domīgi nosaka Ieva.
Autore: BAIBA MIGLONE
OĻĢERTA SKUJAS foto