Droši vien daudziem ir nācies uz ceļa gan pilsētā, gan ārpus tās sastapt autovadītājus, kuri brauc, laikus vai vispār nerādot pagriezienus, strauji veic manevrus, bremzē pēdējā brīdī, apdzen vietās, kur tas nav atļauts, brauc pa ceļa vidu, laikus nepārslēdz auto gaismas no tālajām uz tuvajām (šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt).
Pavisam nesen nācās sastapties ar autovadītāju Ļaudonas pusē, kur vadītājs ar savu „golfiņu" metrus 400 brauca pa kreiso ceļa pusi un, galvenais, nerādot nekādus brīdinošos signālus. Piebraucot klāt, nevari saprast, kā tikt garām, – braukt pa savu labo pusi garām, bet ja nu vadītājs attopas un strauji brauc uz savu labo ceļa pusi? Signalizējot arī nekādas reakcijas, viņš brauc tik uz priekšu. Beidzot pēc kāda brīža virzās uz ceļa vidu, bet atkal turpina braukt taisni, nerādot nekādus brīdinošos signālus. Nevar tikt tam garām ne pa labo, ne kreiso pusi, uz skaņas signālu nereaģē. Tā viņš nobrauca vēl metrus 200 pa ceļa vidu un tikai tad nedaudz tuvinājās savai labajai malai. Izmantojot izdevību, gar pašu ceļa kreiso malu veiksmīgi tikām garām. Braucēja ātrums bija ap 30 km stundā. Nospriedām, ka viņš nesen būs atgriezies mājās no Anglijas un domās vēl atrodas svešumā.
Braucot ar automašīnu pa pilsētu vai ārpus tās, esam spiesti sastapties ar dažādiem autovadītājiem. Tie dalās vairākās grupās pēc sava braukšanas paraduma.
Ir uzticamie autovadītāji, kas cenšas respektēt citus satiksmes dalībniekus un ievērot ceļu satiksmes noteikumus. Braucot nekonkurē ar citiem autovadītājiem, uzskatot, ka visi ir vienas komandas dalībnieki. Atbalstīt citus satiksmes dalībniekus viņiem šķiet normāli un dabiski. Neapdraud pārējo drošību ar egoistisku un pārgalvīgu rīcību. Rūpes par savu un citu drošību šiem autovadītājiem ir būtiskas. Daudzi sevi par tādiem uzskata, bet ne visi tādi arī ir.
Pie nākamās grupas varētu ierindot tramīgos autovadītājus. Šajā grupā ietilpst piesardzīgie autovadītāji, kuri vienmēr ievēro principu „Neesi pārliecināts – neriskē" un augstāk par visu vērtē drošību. Tas ir ļoti labi un apsveicami, vienīgais jautājums –
cik lielā mērā jūsu priekšstats par drošu kustību saskan ar vienmērīgu satiksmes plūsmu.
Ikdienā braucot piesardzīgi, jebkurš autovadītājs ar laiku zaudē modrību un prasmi reaģēt nestandarta situācijās. Ja gadās ekstremālā bremzēšana un nekontrolētā sānslīde, kā tiksit galā ar to? Ja braukšanas veida pamatā ir pieredzes trūkums, tad šīs iemaņas ir jānostiprina.
Pie nākamās grupas pieskaitāmi agresīvie vadītāji, kuri ir straujas dabas personas, kam patīk ātrums un asas izjūtas. Viņuprāt, ir pieļaujami braukt ātrāk par atļauto, mēdz izaicināt arī laika un ceļa apstākļus. Ja tuvumā nav policijas, brauc, kā pašiem ērtāk un izdevīgāk, īpaši nerūpējoties par noteikumu ievērošanu. Sastrēgumos grūti saglabā pacietību un mieru. Cenšas izmantot jebkuru izdevību, kas ļauj ātrāk par citiem virzīties uz priekšu. Aktīvi pauž neapmierinātību, viegli atrod vainīgos ārpus sevis. Šāda tipa braucēji dzenas pēc adrenalīna. Tas dzen tos uz priekšu, tāpēc jārēķinās ar iespēju zaudēt kontroli pār savu auto, veselību un citiem satiksmes dalībniekiem.
Pie nākamās grupas pieder emocionālie autovadītāji. Šajā grupā ietilpst lielākā daļa autovadītāju. Reizēm ir tik grūti kontrolēt gan automašīnu, gan emocijas. Šīs grupas pārstāvji cenšas ievērot satiksmes noteikumus, taču viss strauji mainās, kad jāsteidzas vai dzīvē pienākušas nedienas. Tad šie emocionālie autovadītāji kļūst dusmīgi un aizkaitināti, var pēkšņi braukt agresīvi un pārgalvīgi. Mēdz komentēt citus autovadītājus, tomēr parasti necenšas tiem atmaksāt ar konkrētu rīcību uz ceļa.
Pēdējā grupā varētu ieskaitīt vieglprātīgos vadītājus. Vieglprātība ir bīstamākais blakusefekts, kas padara pat šķietami droša autovadītāja rīcību neparedzamu. Bieži vien autovadītājs nespēj pamatot, kāpēc riskēja, kāpēc apdraudēja sevi un citus. Vieglprātība vienlīdz raksturīga gan bezrūpīgiem dzīves baudītājiem, gan pesimistiem. Vieglprātīgas auto vadīšanas izpausmes – brauc ēdot, runājot pa tālruni, nogurumā un miegainā stāvoklī, kur nu vēl reibumā. Ieteikums šādiem vadītājiem vairāk uzmanības veltīt ceļam, nevis dažādām blakusnodarbēm. Nekad nesēdies pie stūres, ja esi noguris, neizgulējies, alkohola reibumā vai neatbilstošā fiziskajā vai psiholoģiskajā stāvoklī.
Autors: AGRIS VECKALNIŅŠ
OĻĢERTA SKUJAS foto