Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, ar kuriem ar jauno gadu tiek likvidēta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), to apvienojot ar Vides ministriju un tādējādi atjaunojot savulaik sadalīto (VARAM).
Par šo nākamā gada valsts budžeta paketē iekļauto likumprojektu nobalsoja 61 deputāts no koalīcijā esošās „Vienotības" un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kā arī opozīcijas frakcijas VL-TB/LNNK. Pret bija 28 opozicionāri no „Saskaņas centra" un „Par labu Latviju" (PLL).
Pirms galīgā balsojuma deputāti noraidīja jau komisijā neatbalstīto PLL priekšlikumu samazināt Ministru kabineta (MK) sastāvu līdz premjeram un deviņiem ministriem, ko opozīcija rosināja ieviest ar nākamā gada vidu.
Diskutē jau agrāk
Jautājums par abu ministriju apvienošanu nav aktualizējies tikai nesen. Pirms vairākiem gadiem reģionālās un vides nozares jau bija apvienotas vienā ministrijā. Vides jautājumi toreiz bija galvenais ministrijas darbības virziens, savukārt ar reģionālās attīstības jautājumiem nodarbojās tikai viens departaments. 2008. gadā, sākoties ekonomiskajai krīzei, aktualizējās jautājums par ministriju skaita samazināšanu, abas ministrijas tika minētas kā vienas no pirmajām, ko varētu apvienot. Tolaik pašreizējais vides ministrs un potenciālais VARA ministrs Raimons Vējonis atzina, ka lēmumam ministrijas apvienot jābūt izsvērtam – tā nevar būt vienkārši mehāniska apvienošana. Viņš arī pauda viedokli, ka ideja apvienot ministrijas esot vairāk kā „šiltīte, ko rādīt" – ar to atrisināt sasāpējušos jautājumus valsts budžetā neesot iespējams.
Ministrijas neapdomīgi apvienojot, nozarēm var nodarīt lielu kaitējumu. Vairāk nekā divus gadus vecie ministra izteikumi liecina, ka tolaik viņš uzskatīja, ka līdzekļi, kurus var ietaupīt, ministrijas apvienojot, būs salīdzinoši nelieli. Tāpēc tas nav samērīgi ar potenciālajiem draudiem nozaru stabilai attīstībai, jo gan vides, gan pašvaldību nozares ir pietiekami nozīmīgas, lai darbotos atsevišķi.
Ministra kandidatūra apmierina
Šobrīd situācija ir mainījusies, un lēmums par ministrijas ar skaisti skanošo saīsinājumu – VARAM – atjaunošanu ir pieņemts. To, kā vērtēt Saeimas pieņemtos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, vaicājām Madonas novada pašvaldības pārstāvjiem.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs atzina, ka pagaidām viņa vērtējums par notikušo ir neitrāls.
– Nedomāju, ka ministriju apvienošana būtiski ietekmēs pašvaldību darbu. Veicamās funkcijas saglabāsies, un tam, kādā formātā noritēs darbs ministrijā, nav izšķirošas nozīmes, visu izšķirs tas, kā darbosies ministrs un ministrijas darbinieki. Raimondu Vējoni jaunās ministrijas vadībā es uztveru kā loģisku izvēli. Ne tādēļ, ka viņš būtu no ZZS, bet tādēļ, ka viņš sevi labi ir apliecinājis, ilgu laiku vadot Vides ministriju, un pats ir nācis no pašvaldību vides, līdz ar to pārzina šo sfēru. Man arī nešķiet, ka jaunajā ministrijā viņš varētu lobēt vai mākslīgi likt lielāku uzsvaru uz vides jautājumiem, jo ministrs ir pietiekami profesionāls, lai mācētu šīs lietas nodalīt, – norādīja Agris Lungevičs.
Par to, vai šai ministriju apvienošanai būs turpinājums arī saistībā ar citu nozaru ministrijām, viņam ir grūti spriest, jo nepieciešamību apvienot struktūras labāk var saskatīt, darbojoties sistēmas iekšienē.
– Tas, ko vajadzētu veikt, ir funkciju audits. To izdarot, redzēsim funkciju apjomu un resursu, kas to pildīšanā tiek ieguldīts. Ja audits parādīs, ka kaut ko ir iespējams veikt vienas iestādes ietvaros, tad politiķiem būs jāizšķiras. Svarīgākais, lai apvienojoties necieš ministriju spēja veikt tām noteiktās funkcijas, – uzsvēra Agris Lungevičs, piebilstot, ka apvienošanās procesā pozitīvākais ir tas, ka valdība vismaz sabiedrībā raida signālus, ka tā domā un strādā pie tā, lai ieekonomētu resursus un darbotos racionālāk.
Ministriju skaits jāsamazina vēl radikālāk
Mārcienas pagasta pārvaldes vadītājas Ināras Mālnieces viedoklis bija kategoriskāks. Viņa minēja, ka daudzu ministriju izveide jau no paša sākuma ir bijis politisks process un ministriju skaits no vienas valdības uz otru ir nemitīgi audzis, jo ministru krēslus vajadzējis pielāgot koalīcijas partiju skaitam un vēlmēm.
– Kad pirms dažiem gadiem RAPLM izveidoja, tad aizbildinājās ar augstiem mērķiem – reģionālo reformu. Reforma ir notikusi, un arī es uzskatu, ka atsevišķa ministrija vairs nav nepieciešama. Kas attiecas uz jaunā ministra kandidatūru, Raimonda Vējoņa piemērotību komentēt nevaru, vienīgi mans vērojums ir, ka Vides ministrija līdz šim ir izcēlusies ar ļoti lielu birokratizāciju. Visos projektos, kas saistīti ar Eiropas līdzekļu apguvi, tieši Vides ministrijas projekti ir tie, ar kuriem iet visgrūtāk, dažkārt pat jāvaicā, vai līdzekļi tiek izmantoti saimnieciski. Piemēram, tehniski ekonomiskie pamatojumi jeb „tepi", ko gatavojam ūdenssaimniecības projektiem. Šie ir dārgi projekti, un pašvaldības par „tepu" izstrādi ir samaksājušas lielu naudu, taču jau nākamajā dienā pēc projektu apstiprināšanas tie vairs nevienam nav vajadzīgi un VM tie stāv kā makulatūra. Tas liek domāt, ka šī ir mūsu pašu, nevis Eiropas prasība.
No otras puses, tomēr ir patīkami, ka ministrs ir nācis no mūsu puses un pārzina vietējo situāciju, – savu viedokli pauda Ināra Mālniece.
Kas attiecas uz turpmākām izmaiņām ministriju skaitā, Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāja neslēpa, ka, viņasprāt, tādā mazā valstī kā Latvija tik liels skaits mākslīgi radītu ministriju nav nepieciešams un ministriju skaita samazināšanai būtu jāturpinās, šis process varētu būt vēl radikālāks.
– Tas, vai ministriju darbs pēc apvienošanās uzlabosies, ir atkarīgs no tā, ar kādu mērķi strukturālās reformas tiek veiktas. Ir jābūt izmērāmiem rādītājiem, pēc kuriem izsvērt ieguvumu no ministriju apvienošanas. Pieļauju, ka darbs ministrijās kopumā varētu uzlaboties, taču tikpat labi var notikt arī pretējais, jo ir labi zināma Latvijas tradīcija, ka, izveidojot kaut ko jaunu, līdztekus tiek radīta vēl virkne mākslīgu veidojumu. Nav nekādas garantijas, ka līdzīgi nenotiek arī šoreiz, – argumentus tam, vai apvienošana dos labāku rezultātu, meklēja Ināra Mālniece.
Vaicāta, vai bažas nerada tas, ka lielāku uzsvaru ministrija turpmāk varētu likt uz vides, nevis pašvaldību jautājumiem, viņa atzina, ka šobrīd valstī liela ietekme ir Pašvaldību savienībai un, ja vien tā nedziedās vienā taktī ar valdību, problēmām nevajadzētu rasties, jo līdz šim LPS ir bijusi gana aktīva pašvaldību interešu aizstāve.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS