Saskaņā ar Pasaules Bankas (PB) pētījumu Doing business par to, cik viegli dažādās valstīs veikt uzņēmējdarbību, Gruzija pērn ieņēma 11. vietu pasaulē, 2005. gadā – 112. vietu. Gruzijas valdība ir radikāli ierobežojusi birokrātiskās procedūras, līdz ar to jauna biznesa uzsākšanai nepieciešamas ne vairāk kā trīs dienas.
Tiekoties ar reģionālās preses žurnālistiem Ārlietu ministrijas organizētajā seminārā, arī Latvijas vēstnieks Gruzijā Andris Vilcāns apliecināja, ka izaugsme Gruzijā ir ļoti ievērojama.
Izskauž korupciju
Tas, ar ko Gruzija var lepoties, pirmkārt, ir fakts, ka sadzīves līmenī Gruzijā nav korupcijas. Policija sabiedrības vērtējumā ir trešajā vietā kā viena no visautoritatīvākajām sabiedriskajām institūcijām. „Slavenā" Gruzijas mafija ir dislocējusies uz Krieviju vai Eiropas Savienības valstīm. Policistiem ir nodrošināta pieklājīga alga, un savu darbu viņi veic godam.
Gruzijā spēcīgi attīstās infrastruktūra, īpaši tūrisma jomā: ceļi, viesnīcas tiek celtas cita pēc citas. Batumi tūristu skaits ir dubultojies, tas sasniedz 1 miljonu cilvēku.
Kompensācija par karu
Pasaules finanšu krīzi Gruzija pārdzīvoja ar vieglām izbailēm, jo iekšzemes kopprodukta kritums pagājušajā gadā bija tikai 2 procenti, šogad gaidāms 5 procentu pieaugums. Tas, protams, nav Gruzijas valdības, bet ārvalstu donoru nopelns, jo Gruzijai piešķirta kompensācija 4,5 miljardu ASV dolāru apmērā par valstī 2008. gada augustā notikušo karu. Donoru līdzekļi Gruzijai bez īpašām problēmām ļāvuši pārvarēt sarežģīto krīzes periodu, kāds joprojām valda visā pasaulē. Iespējams, nākotnē Gruzijai būs lielākas problēmas, jo piešķirtā nauda faktiski ir izmantota.
Ekonomika un imports
Gruzija pārsvarā ir agrāra valsts, lauksaimniecības sektorā nodarbināti ap 40 procentu iedzīvotāju. Pārstrādes jaudas, nevis izejvielu trūkums ir iemesls tam, ka līdz 80 procentu pārtikas produktu tiek importēti. Latvijas-Gruzijas tirdzniecība nav īpaši liela, pagājušajā gadā tā ienesa 12 miljonus eiro. Galvenās preces, ko eksportē Latvija, ir farmakoloģijas produkti („Grindeks", „Olainfarm" un vēl dažas farmakoloģijas kompānijas Gruzijā darbojas visai sekmīgi), pārtika (zivju konservi, „Laimas" produkcija), „Stendera ziepju fabrikas" produkcija. No Gruzijas pie mums savukārt ved vīnu un riekstus.
Starptautiskā aprite
Pēdējā laikā Gruzija guvusi lielus panākumus starptautiskajā arēnā. ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, šā gada vasarā viesojoties Gruzijā, pauda atbalstu bijušajai Padomju Savienības republikai un kritizēja Krieviju par divu Gruzijas separātisko reģionu okupāciju. Arī NATO parlamentārajā asamblejā raksturots šis fakts. NATO samits Lisabonā, kas notika šā gada novembrī, Gruzijas jomā tāpat bijis visai veiksmīgs, jo vēlreiz tika apstiprināts solījums uzņemt Gruziju NATO sastāvā, līdzko valsts būs tam gatava. Bez tam Gruzija tika nodalīta no Ukrainas, kas ir ļoti svarīgi, tika apstiprināta prasība izpildīt tā saucamo sešu punktu jeb Medvedeva-Sarkozī vienošanos, un atzīmēts Gruzijas ieguldījums Afganistānā. Šis ieguldījums ir visai būtisks gan ar dzīvo spēku (Gruzija ir nācija, kas Afganistānā piedalās ar vislielāko cilvēku skaitu), gan loģistikas jomā, jo daudzas kravas uz Afganistānu iet tieši caur Gruziju. Nupat Briselē tika pieņemta jaunā ES stratēģija energoefektivitātes jomā. Gruzija Eiropas Savienībai kļuvusi svarīga ne tikai kā tranzītvalsts, bet arī kā elektroenerģijas avots. Hidroresursi Gruzijā ir ļoti ievērojami, no tiem šobrīd tiek izmantoti tikai 18 procentu. Tuvākajā laikā tiks izbūvēta augstsprieguma līnija uz Turciju, tad Bulgārija, Rumānija un daļēji arī Grieķija elektroenerģiju varēs iegūt no Gruzijas.
Sadarbība ar Latviju
Ja runājam par Latvijas un Gruzijas sadarbību, tā vienmēr visos līmeņos bijusi aktīva. Pēdējos divus gadus Latvijas vēstniecība Gruzijā pildīja NATO kontaktvēstniecības funkcijas, nākamajā gadā šo lomu uzņemsies Lietuva.
Trešo gadu turpinās robežapsardzes projekts, ko finansē Eiropas Savienība. Tas ir Baltijas valstu robežapsardzības projekts, lai gan Igaunijas un Lietuvas vārdā reāli strādā Latvijas robežsargi. Aktīvu sadarbību ir uzsākusi Latvijas Valsts kontrole – šobrīd darba grupa no mūsu Valsts kontroles pārstāvjiem atrodas Gruzijā, kur veic parauginspekciju Gruzijas valsts iestādēs.
Lielākā Latvijas investīcija ir Pixel investīciju projekts Tbilisi (liela administratīva biznesa ēka) 24 miljonu dolāru vērtībā. Latvieši gatavo arī investīciju projektus mazajām (Gruzijas mērogā) hidroelektrostacijām, ir projekti vides aizsardzības jomā. Sakarā ar tūrisma attīstību Gruzijā sāk steidzami sakārtot lietas, kas saistītas ar atkritumu pārstrādi.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 18.12.2010.
Autore: INESE ELSIŅA
LAIMDOTAS IVANOVAS foto