Atgūtas Zentas Mauriņas vēstules

Kopš 9. decembra Rīgā, Ārlietu ministrijas (ĀM) foajē telpā, apskatāma unikāla izstāde — Zentas Mauriņas jauniegūtās vēstules, kas pēc izstādes apskates nonāks Latvijas Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā. Minētās vēstules atceļojušas no Šveices, tās, kā arī apsveikuma atklātnes, fotogrāfijas un grāmatas piederēja Šveices diplomāta Lorenco Amberga ģimenei. Sarakste (galvenokārt vācu valodā) notikusi starp diplomāta māti Pjēru Ambergu-Ballinari un Zentu Mauriņu, kā arī ar izcilās domātājas dzīvesbiedru filozofu Konstantinu Raudivi. Abas kundzes, ko vienoja liela interese par literatūru, iepazinās pagājušā gadsimta 60. gados. P. Amberga-Ballinari atbalstīja Vācijas trimdā dzīvojošo latviešu rakstnieci intelektuāli, palīdzēja organizēt Šveicē viņas priekšlasījumus, vāca līdzekļus un sniedza arī gluži sadzīvisku palīdzību. Par to liecina vēstules, kas tagad pieejamas Z. Mauriņas daiļrades pētniekiem. Paradoksālā kārtā šo dokumentāro liecību atdošanas netiešs ierosinātājs bijis Krievijas un Gruzijas 2008. gada karš, jo konflikta dienās Latvijas vēstniekam Gruzijā Andrim Vilcānam izveidojās ciešāka draudzība ar Šveices vēstnieku Gruzijā Lorenco Ambergu. Latvijas vēstnieks Gruzijā Andris Vilcāns 2010. gada 29. jūlijā saņēma vēstuli no Šveices vēstnieka Gruzijā un Armēnijā Lorenco Amberga, kurā viņš darīja zināmu, ka ir nolēmis dāvināt Latvijas kultūras institūcijām no savas mātes, Pjēras Ambergas-Ballinari, mantoto latviešu rakstnieces Zentas Mauriņas privāto vēstuļu kolekciju.

Zenta Mauriņa, dzīvodama trimdā Zviedrijā (1946—1965) un Vācijā (1965—1978), ar savu runāto un rakstīto vārdu cēla garīgus tiltus starp Latviju un Rietumeiropas tautām, veicinot Latvijas atpazīstamību pasaulē, tajā skaitā arī Šveicē. Pateicoties unikālajai spējai vienot dažādas kultūras, Zenta Mauriņa kļuva Eiropā pazīstama rakstniece un ļoti iecienīta oratore.

Vēstulēs, kas adresētas Pjērai Ambergai-Ballinari, atrodam Zentas Mauriņas daiļrades pētniekiem nozīmīgu informāciju par to, kur un kā rakstnieces Šveices draugi plānoja priekšlasījumus, uzzinām par viņu pašaizliedzīgo un nesavtīgo palīdzību, sūtot pārtikas pakas un gādājot rakstniecei iespēju vasarā apmesties privātās pansijās, lai atpūstos, baudītu Alpu kalnu skaistumu, ārstētos un strādātu. Sarakstē atrodama informācija par sarīkojumu vietu un laiku, pienākumu sadali, biļešu cenām, Zentas Mauriņas grāmatu pārdošanu un to, kā darbojusies tā sauktā „Šveices anonīmo draugu Centrālā kase”.

Vairums vēstuļu un atklātņu ir mašīnrakstā ar rakstnieces parakstu un kādu personīgu uzrunu vai veltījumu rokrakstā, bet ir arī ar roku rakstītas vēstules, kas reto rokrakstu krātuvei ir īpaši vērtīgs ieguvums.

Izstādes atklāšanā uzrunu teica ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. Izskanēja atgādinājums, ka šis gads Zentas Mauriņas mantojuma ziņā ir īpaši bagāts, jo septembrī netālu no rakstnieces bijušajām mājām Rīgā tika atrasta zemē ierakta kārba ar eseju meistares vēstulēm un piezīmēm. Acīmredzot zemē tās ieraktas, Zentai Mauriņai 1944. gadā dodoties bēgļu gaitās. 

No Šveices saņemtā vēstuļu kolekcija ĀM foajē telpās, kas atrodas liela Zentas Mauriņas portreta priekšā, Krišjāņa Valdemāra ielā 3, apmeklētājiem apskatāma līdz 18. janvārim. Interesentiem iepriekš jāpiesakās ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļā pa tālruni 67016201, [email protected]. 

Autore: INESE ELSIŅA