Pagājušajā nedēļā informējām par Ministru prezidenta Valda Dombrovska un finanšu ministra Andra Vilka (attēlā) tikšanos ar reģionālās preses pārstāvjiem, kurā abi valdības pārstāvji informēja par aktualitātēm saistībā ar ekonomisko situāciju valstī un 2011. gada valsts budžeta projektu.
Šoreiz – ieskats tajā, ko tikšanās laikā runāja finanšu ministrs Andris Vilks. Viņš līdzīgi kā Ministru prezidents uzsvēra to, ka pašreizējie ekonomikas rādītāji liecina, ka Latvija no krīzes iziet straujāk. Valsts ir iegājusi jaunā attīstības ciklā, un jebkurš skaitlis, kas šobrīd tiek paziņots saistībā ar ekonomiku, ir labāks, nekā iepriekš tika prognozēts.
– Viens no pamatu pamatiem, kurā beidzot redzama stabila ievirze, ir rūpniecība. Tās īpatsvars ekonomikā, daļēji pateicoties arī valsts atbalstošajiem mehānismiem, sāk pieaugt. Jāsaka arī uzņēmējiem paldies, ka viņi periodā no 2008. līdz 2010. gadam ir raduši par iespējamu veikt nepieciešamās reformas, kas stiprina konkurētspēju.
Uzņēmumu jaudu noslodze ir pieaugusi, un redzam, ka rūpniecībā teju vai visās nozarēs ir vērojams procentuāls pieaugums ar divciparu skaitli. Galvenokārt tas ir noticis, pateicoties eksportam. Iepriekš eksports bija aptuveni 50% no tirdzniecības jaudas, šobrīd tie jau ir 60%, un nākamgad šis sadalījums vēl par dažiem procentiem varētu pieaugt. Manuprāt, šī būs ilgtermiņa tendence, un arī mums pašiem ir svarīgi gūt apziņu, ka Latvijas ražotāji tomēr ir konkurētspējīgi.
Otra lieta, par ko ilgi gaudāmies, bija iedzīvotāju pirktspējas kritums, ko atspoguļo mazumtirdzniecības rādītāji. Šī situācija vairs īsti neatbilst patiesībai, jo pēdējos mēnešos var vērot 4% līdz pat 6% mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu, kas liecina par to, ka iekšējais patēriņš valstī sāk atdzīvoties.
Nelielu optimismu vieš arī nodarbinātības sfēra. Bezdarba virsotne valstī tika sasniegta šā gada martā, kad reģistrētais bezdarbs bija 17,3%. Kopš marta tas ir krities līdz 14,3%, un pieļauju, ka aptuveni šajās robežās saglabāsies arī ziemas mēnešos. Otrs faktors, ko vajadzētu pieminēt saistībā ar nodarbinātību, ir jaunu darba vietu radīšana. Kopš šā gada sākuma ir radīts aptuveni 40 000 jaunu darba vietu. Tas nozīmē arī to, ka mazāks slogs gulsies uz sociālo budžetu, – par dažiem rādītājiem, kas liecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī, runāja Andris Vilks.
Turpinot par pozitīvajām tendencēm Latvijas ekonomikā, finanšu ministrs uzsvēra faktu, ka pirmo reizi ilgu gadu laikā valsts ārējās tirdzniecības un tekošā konta bilance ir ar plusa zīmi.
– Ilgus gadus dzīvojām pamatā ar aizņemtiem līdzekļiem un lieliem importa apjomiem. Krīze ir likusi izturēties atbildīgāk un izvērtēt, ko mums vajag importēt un ko varam nodrošināt paši, – atzina ministrs.
Ne bez riskiem
Ne viss gan ir tik rožaini, un ir virkne risku, kas jau tuvākajā laikā var likt pārvērtēt optimistisko scenāriju par Latvijas ekonomisko izaugsmi. Kā vienu no būtiskākajiem riskiem ministrs minēja to, ka šā gada otrajā un nākamā gada pirmajā pusē tiek sagaidīta vājāka vadošo pasaules valstu tautsaimniecības izaugsme, kas negatīvi var atsaukties arī uz Latviju. Ne mazākas bažas rada arī pašlaik notiekošie procesi daudzās Eiropas Savienības valstīs, kuras līdzīgi kā iepriekš Latviju sagaida ievērojami konsolidācijas pasākumi. Tas, cik nopietnas ir visu riska zonā esošo valstu ekonomiskās problēmas un arī ceļi, kurus valstis izvēlēsies, lai tās risinātu, šobrīd vēl nav skaidri prognozējams, taču šī situācija var negatīvi ietekmēt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu.
Ir arī vairāki riski, kas saistīti ar Latvijas iekšējo tirgu. Finanšu ministrs pieļauj iespēju, ka šābrīža patērētāju un mazumtirdzniecības pozitīvie rādītāji ir pārāk optimistiski un jau tuvākajos mēnešos tie var pasliktināties. Tiek arī pieļauta iespēja, ka patērētāji šobrīd pastiprināti iegādājas ilglietošanas preces, jo sabiedrībā ir bažas par iespējamām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes izmaiņām, kā rezultātā mazumtirdzniecības uzlabojums var izrādīties tikai īslaicīga parādība. Līdzīgas bažas saistās arī ar reģistrētā bezdarba samazināšanās ilgtspējību un cik tā ir pamatota ar jaunu un pastāvīgu darba vietu radīšanu.
Runājot par nodokļu ieņēmumiem šajā gadā, Andris Vilks atzina, ka sākotnējās prognozes tiek pārpildītas un kopējie ieņēmumi plānoto apjomu pārsniedz par 5,1%.
– Jāsaprot, ka prognozes tika balstītas kontekstā ar pagājušā gada rādītājiem, kad ekonomikas kritums bija 18%. Būtiskākā pārpilde ir divu nodokļu iekasēšanā – PVN +24% un uzņēmuma ienākuma nodoklis +27%. Pārējie nodokļi ir iekasēti mazāk, nekā plānots, taču arī šie mīnusi, tuvojoties gada nogalei, ir sarukuši un uzrāda pozitīvu tendenci, – norādīja Andris Vilks.
Vēl ir, kur griezt
Pieskaroties sāpīgajam jautājumam par nākamā gada budžetu un izdevumu samazināšanu, finanšu ministrs uzvēra, ka ir divi galvenie budžeta bāzes izdevumu bloki, uz kā rēķina praktiski nekādi konsolidācijas pasākumi netiks veikti. Pirmais bloks ir izdevumi valsts uzņemto saistību pildīšanai (1,566 miljardi latu), no kuriem lielāko daļu veido ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības apguvei nepieciešamie līdzekļi. Otrais ir sociālais bloks (pabalsti, pensijas un neatkarīgo iestāžu uzturēšana – kopumā 1,65 miljardi latu). Trešajā blokā ir izdevumi veselības un izglītības iestāžu finansēšanai (780 miljoni latu). Ministrs gan atzīmēja, ka arī šajā blokā konsolidācijas apjoms nebūs ievērojams, lielākas cerības liekot uz strukturālajām reformām, kas izglītības un veselības aprūpes jomā tiek plānotas nākamā gada otrajā pusē. Sīkāku skaidrojumu par to, vai šīs reformas paredz arī konkrētu iestāžu slēgšanu, iegūt neizdevās.
Ceturtajā izdevumu blokā ir iekļautas visas pārējās izdevumu pozīcijas (kopumā 842 miljoni latu). Kopumā izdevumu samazināšana skars dažādas jomas. Ja neskaita valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 2. pensiju līmenī samazināšanu un dažus citus pasākumus, kas skar sociālā budžeta izdevumus, budžeta konsolidācijas nodrošināšanai veiktie pasākumi izdevumu sadaļā ir par 77,7 miljoniem latu. Piemēram, izdevumi veselības jomā tiks samazināti par 12,3 miljoniem latu, satiksmes jomā –
18,2 miljoniem latu, kultūras jomā – 1 miljonu latu utt.
– Izdevumi atsevišķās pozīcijās joprojām saglabājas pietiekami lieli un mums vēl ir, ko samazināt. Es gan nevaru piekrist apgalvojumam, ka samazinājums ir bijis lineārs. Veicot konsolidāciju nākamā gada budžetā, esam izvērtējuši iepriekšējo gadu pasākumus un centušies samazinājuma apjomu sabalansēt tā, lai tas neatstātu lielu negatīvu ietekmi uz konkrēto jomu, – situāciju komentēja Andris Vilks.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS