Otrdien Lielbritānijā no savas migas tika izsvēpēts un arestēts bēdīgi slavenais interneta vietnes „WikiLeaks" dibinātājs Džūljens Asanžs, terorists un izvarotājs, kas nenoliedzami pelnījis augstāko soda mēru.
Šādu patiesajiem faktiem neatbilstošu sentimentu varēja sajust, skatoties dažu ASV televīzijas kanālu reportāžas, kurās savu viedokli pauda vietējie politiķi, lielākoties republikāņi, un sabiedriskās domas veidotāji.
Ļembasts, kas šobrīd notiek ap „WikiLeaks" un tā dibinātāju, ir visai interesants. Mērogos mazāku, taču visai līdzīgu skandāliņu saistībā ar NEO nopludinātajiem algu sarakstiem pirms salīdzinoši neilga laika bijām sarīkojuši arī savā valstī, līdz ar to varam gan vilkt paralēles, gan meklēt atšķirīgo. Kā vienā, tā otrā gadījumā varam nodalīt vairākus darbības posmus – informācijas iegūšana, tās nopludināšana un sabiedrības reakcija. NEO uzgāja robu Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmā un, neko neuzlaužot, pašrocīgi pārkopēja lielu datu apjomu. Asanžs neizdarīja pat tik daudz. 23 gadus vecs ASV armijas kareivis šo materiālu nodeva Asanža rīcībā. NEO informāciju nopludināja anonīmi, Asanžs to izdarīja atklāti. Abos gadījumos informācijas publiskošana deva bumbas sprādzienam līdzīgu efektu. Latvijā iedzīvotājus satracināja amatpersonu un valsts uzņēmumos strādājošo lielās algas, „WikiLeaks" noplūde skāra jau daudz smagākus jautājumus, piemēram, žurnālistu un mierīgo iedzīvotāju aukstasinīgu nošaušanu.
Šobrīd NEO darba rezultātu redzam Saeimas pieņemtajā likumā, kas nosaka publiskot amatpersonu atalgojumu. Kāds būs Asanža un viņa komandas darba rezultāts? Daudz ir bļāvēju, kas uzskata, ka šādas informācijas publiskošana ir nodarījusi milzīgu ļaunumu un tas ir nodarīts ne tikai ASV diplomātiskajām attiecībām ar citām valstīm, bet nopietni iedragāta ir arī daudzu kareivju un civilpersonu drošība. Dziesmai „Vārda brīvība ir labi, taču vajadzēja paklusēt" vārdus zina arī mūsu jaunais aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Tiesa, nez vai šī ir īstā reize, kad Pabrika kungam kārtējo reizi šūpoties līdzi no ASV atnestajai vēja plūsmai. Viņa neapmierinātībai ar informācijas noplūdi kājas varētu augt pavisam citā vietā, proti, negribēšanā dzirdēt to, kas, ļoti iespējams, varētu atklāties diplomātu sarakstē arī par mūsu valsts politiķu rīcību konkrētās situācijās, piemēram, lēkšana pa galvu, pa kaklu kādā ASV kariņā, kurā uzvara tika pasludināta pirms 5 gadiem, bet cilvēki tajā turpina mirt joprojām. Ļoti ceru, ka šīs noplūdes galvenais secinājums gan šeit, gan aiz okeāna būs nevis tas, ka patiesība par cūcisku rīcību ir jānoslēpj dziļāk, bet gan tas, ka šādu rīcību vispār nevajag pastrādāt.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS