Trešdien Madonas novada pašvaldības kultūras darba organizators Jānis Kļaviņš Madonas kultūras namam pasniedza atzinību no Latvijas Pasākumu centru asociācijas (LPCA).
Jānis Kļaviņš pastāstīja: – Pirmo reizi LPCA ir sarīkojusi „Gada balvu". Pirmajā reizē nenotika nekāds grandiozs pasākums, bet tas gan neliedz izteikt atzinību tiem pasākumu centriem, kas sevi pierādījuši kā griboši un varoši labi strādāt. LPCA valdes priekšsēdētājs, mūsdienu kultūras centra „Sapņu fabrika" līdzīpašnieks Dainis Vītols man nodeva šo atzinību, ko tālāk nododu Madonas kultūras namam, – LPCA „Gada balvu 2010" par ieguldījumu valsts kultūras infrastruktūras attīstībā nominācijā „Sociālā atbildība un tradīcijas". Liels paldies kultūras nama darbiniekiem, jāteic, ka konkurence šajā nominācijā bija samērā liela, bet vadībā izvirzījās tieši Madona. Tādas tradīcijas, kādas ir Madonā, reti kur ir saglabājušās. Tāpat mani priecē, ka LPCA biedri ir gan Madonas kultūras nams, gan sporta centrs, kas mazpilsētai tomēr ir daudz.
Madonas kultūras nama direktore Skaidrīte Strade skaidroja, ko izsaka kultūras namam piešķirtā nominācija: – Ja Madonas kultūras namā gada laikā notiek, piemēram, 90 maksas pasākumu, 190 pasākumu var apmeklēt bez maksas. Sociāli atbildīgs kultūras nams to arī nozīmē, ka tie, kam nav tik pilni maciņi, tomēr arī var apmeklēt kultūras pasākumus. Bet tas nav vienīgais raksturojums. Tāpat pie mums ir ļoti izteikta pašdarbība, cilvēki var nākt un darboties kolektīvos, it īpaši vecākā paaudze. Šie kolektīvi mēdz svinēt savas jubilejas, sagatavojot svētku programmu, atrādot sevi koncertā. Daudziem veciem ļaudīm kultūras nams ir vienīgā vieta, kur atnākt un pabūt cilvēkos – pašdarbības kolektīvs viņiem ir kā ģimene, jo nav jau noslēpums, ka mūsdienās daudziem bērni un mazbērni ir prom, ārzemēs.
Piešķirtā atzinība kultūras nama darbiniekiem bija liels pārsteigums, kultūras nama darbiniece Aija Špure jokojot secināja: – Pagājušajā nedēļā tieši nolēmām novērst defektu uz Madonas kultūras nama lielā spoguļa, uzlīmējot virsū dažas latviešu zīmes. Izvēlējāmies tādas, kas nes veiksmi. Nekad nebūtu domājušas, ka tās iedarbosies tik ātri un jau pēc nedēļas mēs saņemsim LPCA atzinību.
Kultūras nama pārstāves atzina, ka valodas par to, ka Madonā pasākumi ir labi apmeklēti, aiziet ļoti ātri un tālu. Tāpēc visi jaunie kultūras projekti jau cenšas savā programmā iekļaut arī viesošanos Madonā.
– Liels paldies jāsaka Jānim Auziņam un Aināram Vecozolam, kas atbild par skaņu un gaismu, – ne tikai ēka un apmeklētāji rada iespaidu par mūsu kultūras namu. Kopumā jāteic, ka kultūras nama kolektīvs ir izveidojies ļoti labs, – darbiniekus uzteica Skaidrīte Strade. Aija Špure piebilda: – Pateicoties šiem darbiniekiem, ir izveidojusies tik laba sadarbība ar producentiem un menedžeriem, ka nevis mēs meklējam, bet mūs meklē. Tajā liels nopelns pienākas arī kultūras nama apmeklētājiem, jo mākslinieku atsauksmes par publiku Madonā ir lieliskas. Ja runa ir par klasisko mūziku, jāpateicas Artim Kumsāram, kas ir izaudzinājis inteliģentus klausītājus, ja par teātri – Skaidrītei Stradei. Šogad izdarījām secinājumus mākslinieku anketēšanai, un atklājās, ka mūsu publika ir ļoti atvērta un izglītota. Ja mākslinieks atnāk ar kvalitatīvu sniegumu un atvērtu sirdi, vairs pat nav svarīgi, cik pilna ir zāle. Mūsu publika ir tāda, ka, pat ja zāle ir tikai puspilna, aktieris uz skatuves var no aizkustinājuma raudāt, atdodot un no publikas gūstot atpakaļ emocijas.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto