Kā zināms, tagadējais Rīgas pilsētas ģerbonis apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī, 1988. gadā tas tika atjaunots.
Rīgas ģerboņa vairogā attēloti sudraba laukā atvērti sarkana mūra vārti ar diviem torņiem, kas simbolizē pilsētas tiesības uz patstāvību, bet zem paceltā vārtu režģa – zelta lauvas galva. Virs vārtiem atrodas divas sakrustotas melnas atslēgas, kuras simbolizē pāvesta aizsardzību, bet virs atslēgām ir zelta krusts un zelta kronis, kas norāda uz pakļautību bīskapam.
Pilsētas ģerbonis vizuāli ir mainījies daudzkārt. Pēc Ziemeļu kara, kad Rīga nonāca Krievijas impērijas pakļautībā, precīzāk – 1788. gadā, Krievijas cariene Katrīna II apstiprināja Rīgas ģerboni, kur vairoga turētāji lauvas tika nomainīti pret divgalvainā ērgļa pusēm, bet Zviedrijas karaļa kronis (kopš 1656. gada ģerbonim bija pievienots Zviedrijas karaļa kronis kā pateicība par pilsētas aizstāvēšanu Krievijas aplenkuma laikā) – pret Krievijas imperatora kroni.
Pieminētais ģerbonis saglabājies tikai daļēji, un to var apskatīt Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgā. Rīgas dome pirms neilga laika nolēma šī perioda Rīgas vēsturisko ģerboni atjaunot un par darba oficiālo izpildītāju apstiprināja Normundu Pinkmani no SIA „Artunion". Reāli darbus gan veic cesvainietis Imants Spridzāns.
– Kad gatavoju Cesvaines pils ģerboni, no šīs firmas ņēmu kaučuku, lai varētu atliet bareljefu. Cesvaines pils ģerbonis izdevās kvalitatīvi, tagad mans draugs Normunds Pinkmanis palūdza veikt arī Rīgas vēsturiskā ģerboņa atjaunošanu, – laikrakstam komentēja Imants Spridzāns. – Tika atsūtītas fotogrāfijas, pēc to parauga gatavoju ģerboni. To veidoju no trim daļās: divām sānu un centrālās daļas.
Lai uzveidotu ģerboņa metu, aizritējis mēnesis. – Ģerboni veidoju mālā, ģipsī atlēju negatīvu, jo tas ir nevis bareljefs, bet cilnis, – skaidroja Imants. – Pēc tam izveidotajā negatīvā tiks ieliets betons.
Darba izpildē autoram svarīga arī brāļa Edgara līdzdalība. „Cesvaines pils fasādei pagatavoju izmērā lielāku ģerboni. Atšķirībā no Cesvaines pils ģerboņa, kur valda asimetrija, šeit atšķiras ērgļu figūras, bet pils attēls ir absolūti simetrisks, to izveidot ir ļoti grūti. Veidojot no māla, jābūt labam acumēram, lai proporcijas izgatavotu vienādas. Ceru, ka attēls izdosies precīzs."
Kad vaicāju, vai no darbošanās ar Rīgas vēsturisko ģerboni necieš Imanta Spridzāna darba pienākumi Cesvaines mūzikas un mākslas skolā, uzzinu, ka izglītības iestādē Imants vairs nestrādā. „Mākslas skolā nestrādāju. Manā vietā speciālists nav pieņemts, un no tā, manuprāt, cieš tieši patērētājs. Viens no obligātajiem priekšmetiem, stājoties ar mākslu saistītā izglītības iestādē, ir eksāmens veidošanā. Diemžēl Cesvaines mūzikas un mākslas skolā veidošanu šobrīd nemāca."
Autore: INESE ELSIŅA
Foto no personiskā arhīva